Atzīšos godīgi, ka krievu valodu neprotu. Ne tāpēc, ka spīta pēc to nebūtu mācījusies. Piederu pie tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri šajā mēlē pat gribot nekādi nespēj ielauzties. Labi gan apzinos – lai strādātu, krievu valoda Latvijā ir nepieciešamība. Man gan paveicies, jo latviešu preses izdevumos var arī iztikt bez krievu valodas – informācijas telpas tikpat kā nepārklājas. Latviešu laikraksti, žurnāli, interneta portāli neraksta par lietām, kas interesē krievus, neapmeklē viņu kultūras pasākumus, neielūkojas viņu privātās dzīves telpās un neintervē viņu zvaigznes. Vismaz ne tādā mērā, lai mans krievu valodas trūkums varētu šajā darbā kaut kādā veidā traucēt.

Lasīt tālāk: Vai krieviem jāpiedod?

Šogad, kad Eiropas Bīskapu konferenču padome (EBKP) atzīmē 40. gadadienu, jo skaidrāk redzams, cik ļoti indivīdiem, sabiedrībai un arī Eiropas institūcijām ir nepieciešams Kristus. Tā nav nejaušība, ka, gaidot 2012. gada oktobri, kad notiks pāvesta sasauktā Bīskapu sinodes XIII Ģenerālā asambleja par jaunās evaņģelizācijas tēmu, arī 2011. gada EBKP pilnsapulcē diskutēs par jauno evaņģelizāciju, un 22. novembrī, vienlaikus ar Pontifikālās jaunās evaņģelizācijas padomes sanāksmi ir paredzēta bīskapu tikšanās ar kultūras, politikas un komunikācijas jomas pārstāvjiem, lai savstarpēji liecinātu. Apzinoties šo evaņģelizācijas misiju, Baznīca Eiropā, sekojot sava Kunga piemēram, vienmēr ir dedzīgi vēlējusies nest Evaņģēlija vēsti ikvienam. 

Lasīt tālāk: Eiropas jaunā evaņģelizācija

Pēdējā laikā manās domās arvien biežāk parādās jautājums – kas man ir Baznīca? Vai mana baznīca ir četras sienas un pāris kolonnas, vai arī tā ir dzīva Baznīca, kuru veidojam mēs visi kopā? Nereti sēžot ērtā solā, lūkojoties skaistā altārgleznā, klausoties emocionālā mūzikā, ir tik viegli justies svētam. Un kāpēc gan lai tā nejustos? Es taču katru svētdienu eju uz Svēto Misi, reizēm pat divas reizes nedēļā. Iemetu kolektē latiņu un esmu savu pienākumu izpildījusi. Neko vairāk jau nevaru darīt. Bet vai tiešām? Tas viss ir labi, bet varbūt Dievs tomēr no mums gaida vēl kādu rīcību, iziešanu?

Lasīt tālāk: Pasaule slāpst pēc mīlestības

  Jelgavas bīskaps Antons Justs

Mans pienākums ir vadīt katedrāles draudzi Gavēņa laikā. Man ļoti patīk, ka ejam Krusta ceļu, dziedam Rūgtās asaras. Man patīk, ka cilvēki paliek klusāki, ieskaitot mani pašu. Tas ir labi būt vairāk kopā ar Dievu. Otrā lieta – visā diecēzē ir svarīgi, lai priesteri ievēro Gavēņa laiku. Sevišķi, lai notiek Gavēņa rekolekcijas, lai ir laiks, kad visā draudzē lūdzas un iegrimst pārdomās. Būtu labi, ja visa Latvija varētu pieklust, bet tā jau ir cita lieta. Mēs kūrijā trešdienās, piektdienās un sestdienās neēdam gaļu. To iemācījāmies jau Garīgajā seminārā. Labi, ka varam drusciņ atturēties un vairāk pievērsties lūgšanu dzīvei.

Lasīt tālāk: Kāda ir tava Gavēņa laika apņemšanās?