adasddddd

2015. gadā, kad svinam Terra Mariana 800. gadskārtu, vēlamies iepazīstināt mūsu lasītājus ar svarīgiem notikumiem latviešu tautas vēsturē.

Pirms 513 gadiem, 1502. gada 13. septembrī, pie Smoļinas ezera Pleskavas tuvumā notika kauja starp Livonijas ordeņa un Maskavas cara Ivana III vojevodas Daņila Šeina pulkiem, šis notikums pasargāja Livoniju no okupācijas un nodrošināja ilgstošu mieru valstī.

Uzzinājis, ka Maskavas lielkņazs Ivans III pulcina krievu un tatāru spēkus un gatavojas lielam uzbrukumam, Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ar savu karaspēku pirmais pārgāja robežu un sākumā apmetās Pleskavas tuvumā, bet pēc tam devās ienaidniekam pretī un sastapa to pie Smoļinas ezera. Domājams, ka kaujā piedalījās ap 18 tūkstoši vīru no Krievijas puses un ap 5 tūkstoši livoniešu. Šai karagājienā piedalījās arī daudz latviešu, to starpā arī kuršu ķoniņš A. Peniķis, kas vadīja pats savu pulku un vēlāk kā atzinību par varonību kaujas laukā no Pletenberga saņēma lēnī jaunu zemes gabalu.

Kauja ritēja ar mainīgām sekmēm un beidzās ar livoniešu uzvaru. Tomēr livonieši un viņu zirgi bija tā noguruši, ka nespēja vairs vajāt bēgošo pretinieku. Trīs dienas Pletenbergs nogaidīja kaujas laukā, lai pārliecinātos, ka krievi neatgriezīsies, un tad devās atpakaļ uz Livoniju. Kaujā bija krituši ap 8 tūkstoši pretinieku karavīru. Uzvarai bija sevišķi liela nozīme Livonijas pastāvēšanā, jo tā uz 50 gadiem apturēja krievu spiešanos uz rietumiem. Livonijas landtāgs nolēma katru gadu 13. septembrī šo uzvaru svinēt un atgādināt. Kaujas rezultāts tika uzskatīts par īstu brīnumu, V. Pletenbergs bija pārliecināts, ka uzvaru livoniešiem ir nodrošinājusi Jaunava Marija.

1515. gadā viņš uzstādīja Dievmātes tēlu pie galvenās ieejas Rīgas pilī. Divu kolonu atbalstīta, puslokā ir novietota Livonijas ordeņa aizbildne – Dievmāte ar kroni galvā, mantiju pār pleciem un Bērnu Jēzu uz rokām. Viduslaiku Dievmātes attēls Rīgas pils cilnī ir saglabājies līdz mūsu laikiem. Daži vēsturnieki domā, ka minētajā cilnī ir viduslaiku Māras Zemes Karalienes attēls.

Ja gribam livoniešus dalīt tautās, uzvarētāju kontingentu veidoja vācu, latviešu un igauņu apvienotie spēki. Tomēr šis notikums mūsdienu Latvijā ne tuvu nav guvis to vietu iedzīvotāju apziņā, ko ieņem Lāčplēša un Melnā Bruņinieka episkā kauja Daugavas krastā, kas ir tikai literāra pasaka. Livonija citos apstākļos varēja kļūt par latviešu nacionālās mitoloģijas stūrakmeni, īpaši ņemot vērā varonīgās, teiksmām apvītās kaujas, kas vienmēr bijušas svarīgas nāciju pagātnes interpretācijā.

Valters fon Pletenbergs tiek uzskatīts par ievērojamāko politisko figūru 16. gadsimta Livonijas vēsturē. Viņš dzima (ap 1450-1535) Vestfālenē, Vācijā. Agrā jaunībā iestājies Livonijas ordenī, 1494. gadā kļuva par tā mestru. Viņš nežēloja spēkus ordeņa nostiprināšanai, pārbūvēja mestra rezidenci – Cēsu pili. Viņš ir apglabāts Cēsu Svētā Jāņa baznīcas altāra daļā.

Vēsturnieki uzskata, ka ne tik svarīga bija Pletenberga kara māksla karā pret Krievzemi 1501. un 1502. gadā, bet tieši viņa diplomātiskā prasme ilgstoši saglabāt mieru austrumu pierobežā. Tāpat nozīmīgi bija viņa centieni saglabāt mieru Livonijas valstiņu starpā arī tad, kad reformācijas kustības ietekmē bieži vien varēja sākties karadarbība. Šai viņa „miera politikai” bija pozitīva nozīme arī latviešu tautas vēsturē. Tai laikā zemnieki visvairāk cieta no kaimiņvalstu – Krievijas kņazistu un Lietuvas – iebrukumiem, kā arī no Livonijas valstiņu savstarpējām cīņām. Pletenberga aizsākto diplomātisko pasākumu rezultātā no 1502. gada līdz pat Livonijas kara sākumam 1558. gadā Livonijā nenotika neviens krievu karagājiens un zemnieki bija pasargāti no sirotāju briesmām. Vairāk nekā 50 gadu ilgais miera periods bija labvēlīgs latviešu tautas attīstībai. Tas arī ir Pletenberga nopelns mūsu tautas vēsturē.

Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris