Šodien, vadot rekolekcijas Ķīpsalas klosterī, atbildēju uz šādu jautājumu: „Kā uzzināt Dieva gribu?” Šo jautājumu man bieži uzdod cilvēki, tādēļ vēlējos uz to atbildēt savā blogā. 

Bieži man cilvēki zvana un jautā – priesteri, vai man to darīt vai nē? Vai Dievs šo vai citu lietu svētī vai ne? Parasti es tad atbildu – es neesmu grieķu orākuls vai guru, kas zina atbildes uz visiem jautājumiem. Vairums cilvēku vēlas atbildību par saviem pieņemtajiem lēmumiem novelt no sevis uz garīdznieka pleciem. Ja es sākšu dot šādus padomus, tad es arī būšu par tiem atbildīgs. Dievs arī nečukst ausī, ko cilvēkam darīt vai nedarīt, mēs neesam predestinēti jeb iepriekšnolemti. Parasti arī vīzijas un balsis var liecināt par cilvēka psihisko stāvokli, nevis par to, ka Dievs runā ar cilvēku. Ļoti reti ir tā, ka Dievs runā balss vai vīzijas veidā.

Bet kā tad sadzirdēt Dieva balsi? Vispirms cilvēkam ir jānodibina personiskas un dziļas attiecības ar Dievu. Jābūt kristītam, iesvētītam (Pirmā Komūnija), laulātam, respektīvi, viņa garīgajai dzīvei jābūt sakārtotai. Tad ir nepieciešama regulāra garīgā dzīve – bieža grēksūdze, Komūnija, Bībeles lasīšana, personiska saruna ar Dievu klusumā. Un tad cilvēks pakāpeniski kļūst garīgāks, dziļāks, Dievs cilvēka dvēselē izveido tādu kā sakrālu telpu, svētnīcu, kurā visi cilvēka pieņemtie lēmumi būs saskanīgi ar Dieva gribu, proti, saskaņā ar 10 baušļiem, Evaņģēlija mācību, Baznīcas mācību. Jo kāda tad ir Dieva griba? Lai mēs nonāktu debesīs, būtu svēti. Un pat ja mēs kļūdīsimies, pieņemot to vai citu lēmumu, pat ja mēs kaut ko izdarīsim nepareizi, Dievs visu var vērst par labu, Viņš arī mūsu kļūdas un grēkus var pārvērst par svētību, ja nožēlojam un gribam mainīties.

Tātad vispirms ir jāiet dziļumos, jākļūst par garīgi nobriedušām personām, un tikai tad mūsu lēmumi būs sakņoti ar Dievu, jo mēs jau dzīvosim Dieva dzīvi, mēs elposim „lūgšanas gaisu”, mēs domāsim „Dieva domas”, mums būs „Dieva sirds”. „Tad Es (Dievs) tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas, lai tie staigā pēc Maniem likumiem, ievēro Manus baušļus un tos pilda. Tad tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.” (Ez 11,19-20) Tieši klusās lūgšanas laikā Dievs atbild – kad lūdzam Dievu ar saviem vārdiem, atstājam laiku klusumam, kad Dievam atbildēt. Tad caur Viņa iedvesmām un iekšējo skaidrību mūsos dzims nobrieduši un pareizi dzīves svarīgākie lēmumi.

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt