"Tauta, kas staigāja tumsībā, ieraudzīja lielu gaismu." (Is 9,1)

Šis Isaja pravietojums nekad nebeidz mūs aizkustināt, sevišķi, kad to klausāmies Ziemassvētku nakts liturģijā. Un tas nav tikai emocionāls, sentimentāls fakts; tas mūs aizkustina, jo izsaka dziļo patiesību par to, kas mēs esam: mēs esam tauta ceļā, un ap mums un arī mūsos ir tumsa un gaisma. Un šajā naktī, kamēr tumsas gars apņem pasauli, atjaunojas notikums, kas vienmēr mūs pārsteidz: tauta ceļā ieraudzīja lielu gaismu. Gaisma mudina mūs pārdomāt par noslēpumu: iešanas un redzēšanas noslēpumu.

Lasīt tālāk: Franciska uzruna Kristus dzimšanas svētku vigīlijas Misē

6. janvārī pāvests Francisks atgādināja Svētajos Rakstos aprakstīto stāstu par trīs Austrumu ķēniņu atnākšanu uz Betlēmi, lai šeit pagodinātu jaundzimušo Jēzu. Šis notikums izceļ Jēzus atnesto pestīšanu visām tautām, par ko tiek runāts arī šīsdienas liturģijā. Pāvests teica: "Patiesībā šie svētki liek saskatīt divkāršu kustību: no vienas puses Dieva kustību pretim pasaulei, pretim cilvēcei. Tā ir visa pestīšanas vēsture, kuras kulminācija ir rodama Jēzū. No otras puses, cilvēku kustību pretim Dievam - padomāsim par reliģijām, par patiesības meklējumiem, par tautu gājumu pretim mieram, taisnībai, brīvībai. Un šo divkāršo kustību vada savstarpēja pievilkšanās. No Dieva puses tā ir mīlestība uz mums: mēs esam Viņa bērni, Viņš mūs mīl un vēlas atbrīvot no ļaunā, no slimībām, no nāves un vest uz savām mājām, uz savu valstību. Un arī no mūsu puses ir mīlestība, ir vēlēšanās: labais pievelk, patiesība pievelk, dzīvība, laime, skaistums… Jēzus ir tikšanās punkts šai savstarpējā pievilkšanās kustībā. Dievs ir cilvēks. Taču iniciatīva nāk no Dieva! Dieva mīlestība ir pirms mūsu mīlestības! Jēzus ir Dievs, kas tapa cilvēks, iemiesojās un piedzima mūsu dēļ. Jaunā zvaigzne, kas parādījās ķēniņiem, bija Jēzus dzimšanas zīme. Ja viņi nebūtu redzējuši zvaigzni, šie cilvēki nebūtu devušies ceļā. Gaisma mums nāk pa priekšu, patiesība nāk pa priekšu, skaistums nāk pa priekšu. Dievs mums nāk pa priekšu! Tā ir žēlastība, un šī žēlastība parādījās Jēzū. Viņš ir epifānija, Dieva mīlestības manifestācija."

Nr.1 (481) 2014. gada 11. janvāris

Kirkukas kaldiešu rita arhibīskapam Luisam Sako tika piešķirta Starptautiskā Miera prēmija. Svinīgā ceremonija notika 8. decembrī Parīzē. Arhibīskaps tika atzīts par šogad visizcilāko minoritāšu tiesību aizstāvi un demokrātijas un izlīgšanas procesa atbalstītāju Irākā. Starptautiskās organizācijas „Pax Christi” delegācija 2009. gadā apmeklēja Irāku un pārliecinājās par arhibīskapa Sako pūliņiem savas tautas labā. Prēmijas pasniegšanā piedalījās Francijas Bīskapu konferences locekļi, „Pax Christi” Francijā prezidents bīskaps Marks Stenžē un citi šīs organizācijas locekļi.

Ēģiptes koptu kristiešu baznīcā gadumijas dievkalpojuma laikā notikušais terora akts, kurā dzīvību zaudēja 21 kristietis, ir pēdējā laika asiņainākā lappuse ciešanu stāstā, ko pēdējos gados izdzīvo Tuvo Austrumu kristiešu kopienas. Ēģiptes, Irākas un citu islāma valstu kristiešu minoritātes ir pirmās, kuras cieš no pieaugošā islāma fundamentālisma. 

"O, Svētais Krusts, mēs ziedosimies tev ar mūsu asinīm!" 1. janvāra vakarā Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā skandēja vairāku tūkstošu cilvēku pūlis. Ēģiptes koptu kristiešu kopienas pārstāvji pēdējā gaitā pavadīja iepriekšējā naktī teroristu pašnāvnieku sprādzienā nogalinātos ticības brāļus. 

Uz Aleksandrijas Svēto baznīcas fasādes joprojām bija redzamas spēcīgajā sprādzienā bojāgājušo kristiešu asinis, un atmosfēra Ēģiptes otrajā lielākajā pilsētā bija nokaitēta līdz baltkvēlei, raksta franču laikraksts "Le Monde". Tuvinieku un paziņu nāves saniknotie kopti izgāja pilsētas ielās, kur iesaistījās sadursmēs ar policiju. Koptu kopienas spilgtā atmiņā vēl ir citi pret baznīcām pēdējā laikā vērstie uzbrukumi. Piemēram, pirms gada citā uzbrukumā deviņi kristieši tika nošauti, kad pēc dievkalpojuma devās ārā no baznīcas.

Lasīt tālāk: Tuvo Austrumu kristieši - 21. gadsimta mocekļi

Dvīņubrāļi no Paranas Argentīnā gatavojas svinēt kopīgu 100 gadu priesterību. Tēva Cesara un Raula Malorā draugi un ģimene plāno abu priesterības gadadienu svinības atzīmēt ar Svēto Misi un banketu. Brāļi savu aicinājumu atklājuši jau agrā jaunībā. Viņi saka, ka abus iedvesmojis kāds vācu priesteris, kas bijis nesavtīgs, uzticīgs, dāsns un vienmēr priecīgs. Brāļi uzsver, ka viņu priesterības aicinājumā ļoti svarīga bijusi tieši ģimene. Tēvs Rauls atsauc atmiņā to, kā vecāki, kas savā dzīvē bijuši vienkārši un pazemīgi ļaudis, pārdzīvojuši, kad nomirušas divas pirmās meitas vēl pirms dvīņiem. "Pēc mūsu ordinācijas māte atklāja, ka lielajās ciešanās esot Dievam teikusi, ka, ja dāvās viņai dēlus, tad tos veltīs priesterībai. Par spīti dotajam solījumam, mātei bijis ļoti grūti mūs palaist uz garīgo semināru," sacīja tēvs Rauls. Tomēr ordinācijas dienā viņa esot raudājusi no lielā saviļņojuma un prieka un bijusi lepna par saviem diviem dēliem, kas izvēlējušies šo skaisto ceļu. Brāļi atzīst, ka ļoti daudz priesterības ceļā palīdzējušas vecāku un tuvinieku lūgšanas un ka ģimene ir ļoti būtiska, lai nezaudētu uzticību un neatlaidību kalpošanā.