20. jūlijā apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests skaidroja Evaņģēlija fragmentu par apustuļu misionāro darbību. Viņi atgriezās priecīgi, bet ļoti noguruši. Apustuļi pastāstīja Jēzum visu, ko bija darījuši un mācījuši. Tad viņi ar laivu aizbrauca uz kādu nomaļu vietu, lai nedaudz atpūstos. Bet daudzi uzzināja par to un, kājām iedami, saskrēja tur no visām pilsētām, aizsteidzoties viņiem priekšā. „Jēzus, izkāpjot krastā, ieraudzīja lielu ļaužu pulku. Un Viņš iežēlojās par tiem, jo viņi bija kā avis, kam nav gana. Un Viņš sāka tos mācīt,” citējot svētā Marka evaņģēlija fragmentu, sacīja pāvests.

Francisks norādīja uz Labā Gana trīs raksturīgām iezīmēm: redzēt, iežēloties un mācīt. Šie vārdi izsaka Jēzus darbību. Viņa skatiens nav sociologa vai fotoreportiera skatiens. Jēzus uz mums raugās ar „sirds acīm”, sacīja pāvests. Arī Jēzus līdzjūtība nav tikai vienkāršs cilvēcisks žēlums, bet Mesijas dziļš saviļņojums, kurā atklājas Dieva maigums un mīlestība. Šādas līdzjūtības vadīts, Jēzus vēlas pabarot ļaužu pūli ar sava Vārda maizi.

Nr. 15 (519) 2015. gada 8. augusts

Vatikāns meklē žēlsirdības misionārus, kuriem Svētais tēvs uzticēs speciālu piedošanas misiju. Runa ir par priesteriem, kuri, kā žēlsirdīgais tēvs, pieņems visus Dieva piedošanu meklējošus cilvēkus. Šāda iniciatīva norisināsies pāvesta pasludinātā Dieva žēlsirdībai veltītā jubilejas gada ietvaros. Vatikāns skaidro, ka Francisks sūtīs priesterus Pelnu trešdienā. Viņiem ir jābūt „pārliecinošiem žēlsirdības sludinātājiem un piedošanas prieka nesējiem”. Vietējo diecēžu bīskapi aicinās misionārus vadīt tautas misijas vai citas ar Izlīgšanas sakramenta svinēšanu saistītas iniciatīvas. Plašāka informācija par jubilejas gada norisi atrodama interneta mājas lapā: www.iubilaeummisericordiae.va Tajā ir arī anketa priesteriem, kuri vēlas kļūt par žēlsirdības misionāriem.

Nr. 15 (519) 2015. gada 8. augusts

Ko mēs varam darīt, redzot, ka tik daudz cilvēku cieš, ir vientuļi, dzīvo trūkumā un ir dažādu grūtību nastas nospiesti? Šo jautājumu pāvests uzdeva, 26. jūlijā uzrunājot Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus. Viņš norādīja, ka ar žēlošanos un vaimanāšanu neko neatrisināsim. Katrs var dalīties ar otru pat ar rīcībā esošo mazumiņu. Uzrunā Svētais tēvs pievērsās arī karā izmocīto Sīrijas iedzīvotāju ciešanām, aicinot atbrīvot nolaupītos gūstekņus, tai skaitā priesteri Paolo Dalloļio un pareizticīgos bīskapus.
Komentējot svētdienai veltīto Jāņa evaņģēlija fragmentu par maizes pavairošanu (sal. 6, 1-15), pāvests norādīja uz nesavtības un dalīšanās loģiku, kā arī atgādināja par Svētās Komūnijas nozīmi ticīgo dzīvē. Jēzus, caur kuru darbojas Dieva žēlsirdības varenība, ne tikai dziedina, bet arī māca. Viņš ir skolotājs, kurš minētajā stāstā pārbauda savus mācekļus. Kur ņemsim maizi, lai pabarotu šo lielo ļaužu pūli? Mācekļi tūlīt sāk rēķināt un grib vākt naudu, lai varētu nopirkt ēdamo. Viņi domā saskaņā ar „tirgus” loģiku, bet Jēzus šo viņu loģiku grib aizstāt ar „došanas” loģiku – paskaidroja Francisks.

Lasīt tālāk: Tirgus loģiku aizstāt ar nesavtības un dalīšanās loģiku

Vācijas evaņģēliskā baznīca ir atvainojusies par svētbilžu grautiņiem reformācijas laikā. „Evaņģēliskā baznīca ir pret svētbilžu iznīcināšanu. Svētbildes jau sen ir kļuvušas par protestantu dievbijības izpausmi,” uzsvēra protestantu bīskaps Petra Bosse Hubers, Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta un Vācijas evaņģēliskās baznīcas delegāciju tikšanās laikā. Garīdznieki tikās Hamburgā, lai diskutētu par vārda „attēls” nozīmi ortodoksālās un protestantu mācības kontekstā.
Sākoties reformācijai, ikonu iznīcināšana bija ļoti izplatīta. 17. gadsimta pirmajā pusē Jaunavas Marijas un svēto statujas, vitrāžas, ērģeles un citi objekti, kas jebkādā veidā bija saistīti ar brīnumiem un pārdabisko, tika izvākti no katoļu baznīcām un kapelām un lielākoties iznīcināti. Visvairāk ikonoklasmā (svētbilžu grautiņos) cieta Šveice, Nīderlande, Anglija un Dienvidvācija. Dienvidvācijas pilsētā Ulmā tā sauktajā „Elku dienā” (Götzentag) 1531. gadā reformācijas atbalstītāji, kuri bija pārliecināti, ka baznīcas artefakti tiek pielīdzināti elku dieviem, ar varu no katedrāles iznesa 60 altārus un abas ērģeles. Savukārt Ženēva pieredzēja vienu no postošākajiem svētbilžu grautiņiem, kad protestantu grupa, kurā bija arī Džons Kalvins, iznīcināja dažus no pilsētas visvērtīgākajiem kristīgās mākslas darbiem.
Nr. 15 (519) 2015. gada 8. augusts

Arī nākošajā video, kurā slepeni filmēta „Ģimenes plānošanas centra” Losandželosā direktore Mērija Gettere, tiek apspriesta abortēto bērnu audu cena. Video ir uzņemts 2015. gada februārī, kad Gettere bija „Ģimenes plānošanas centra” medicīnas doktoru koncila prezidente.
Sarunas laikā Gettere nevēlas nosaukt konkrētu cenu, bet lūdz pircējam piedāvāt savu cenu, lai „nepaliktu zaudētājos”. Tāpat video Gettere apstiprina, ka „Ģimenes plānošanas centrs” pielāgos abortā izmantoto metodi, lai saglabātu neskartus abortētā bērna orgānus.
Vienojoties par 100 dolāru lielu cenu par vienu orgānu, Gettere saka: „Bet ziniet, nauda man nav pats svarīgākais. Tomēr tai jābūt pietiekoši lielai, lai tas man liktos tā vērts. Es gribu Lambordžini,” noslēdzot sarunu, pajoko Gettere.

Nr. 15 (519) 2015. gada 8. augusts