Reaģējot uz ievērojamu svētceļnieku skaita samazināšanos, Svētās Zemes kustodijs aicina kristiešus apmeklēt Izraēlas svētvietas. „Jau kādu laiku, galvenokārt, kara draudu dēļ svētceļojumu skaits uz Svēto Zemi ir ievērojami samazinājies,” saka franciskāņu ordeņa, kuram Svētā Zeme ir uzticējusi svētceļnieku aprūpi, provinciāls tēvs Pjerbatista Pizabalja. „Šobrīd nav pamatotu iemeslu tam, lai nerīkotu svētceļojumu uz svētajām vietām. Svētvietās un svētceļnieku apmeklētajās zonās ir pilnīga drošība. Turklāt vietējiem kristiešiem vairāk kā jebkad ir nepieciešama svētceļnieku klātbūtne un atbalsts.”

Nr. 16 (520) 2015. gada 22. augusts

 

Žēlsirdības gada laikā būs vairāki svētki, ļaujot svētceļniekiem svinēt šo jubilejas gadu kopā ar pāvestu Francisku. Konsekrētie ļaudis, diakoni, priesteri, katehēti, slimnieki, jaunieši un cietumnieki – katrai šai sabiedrības grupai ir veltīta kāda diena jubilejas gada kalendārā. Piemēram, jaunieši varēs piedalīties jubilejas gada svinībās kopā ar pāvestu Jauniešu dienās Krakovā. Jubilejas gads ir kā svētceļojums, tāpēc ticīgajiem, kuri piedalīsies kādās no svinībām, vajadzētu tām sagatavoties ar lūgšanu un gandarīšanu un veikt kādu ceļa posmu kājām. Kā zīme Dieva mīlestībai un žēlsirdībai īpašas pūles tiks pieliktas, lai nodrošinātu atbalstu tiem, kuriem tas īpaši nepieciešams, un arī bīskapi un priesteri visā pasaulē tiek aicināti veikt līdzīgus simboliskus žestus vienotībā ar pāvestu savās diecēzēs. Jubilejas gada devīze „Žēlsirdīgi kā Tēvs” ir aicinājums sekot Dieva žēlsirdības piemēram – netiesāt vai nenosodīt, bet piedot un mīlēt. Viens veids, kā pāvests vēlas parādīt Baznīcas mātišķo gādību, ir izsūtīt „žēlsirdības misionārus”, t.i., īpaši izvēlētus priesterus, kuri sludinās un mācīs par Dieva žēlsirdību. Šiem priesteriem pat tiks piešķirtas tiesības piedot tos grēkus, kurus parasti atlaiž tikai Svētais Krēsls.

Nr. 16 (520) 2015. gada 22. augusts

Pāvests Francisks 2015. gada 1. septembri ir pasludinājis par Pasaules lūgšanu dienu rūpēm par radību un uzsver, ka šī diena palīdzēs ticīgajiem un kopienām labāk iepazīt Dieva palīdzību radības aizsargāšanā, kā arī kļūs par iespēju lūgt Dievam piedošanu „par grēkiem, kas izdarīti pret pasauli, kurā dzīvojam”. Pāvests saka, ka kristieši vēlas piedalīties radības aizsargāšanā, bet, lai to īstenotu, viņiem vispirms ir no jauna jāatklāj viņu attieksme pret zemes reālijām, sākot ar atziņu, ka „gara dzīve nav atdalīta no ķermeņa vai dabas”, bet tiek izdzīvota vienotībā ar visām zemes reālijām. Ekoloģiskā krīze, viņaprāt, ir aicinājums uz dziļu garīgu atgriešanos un tādu dzīvesveidu, kas skaidri liecina par ticību Dievam. Citējot savu encikliku, pāvests Francisks saka, ka, „lai dzīvotu tikumisku dzīvi, ir būtiski īstenot mūsu aicinājumu būt par visas Dieva radības aizstāvjiem – to nedrīkstam uztvert tikai kā izvēles iespēju vai otršķirīgu kristīgās dzīves aspektu”.

Nr. 16 (520) 2015. gada 22. augusts

Ģimenes tematam veltīto katehēžu ietvarā pāvests iesāka jaunu pārdomu apakšciklu par svētkiem, darbu un lūgšanu. Tās ir trīs dimensijas, kas iezīmē ģimenes dzīves ritmu. 12. augusta vispārējās audiences laikā Francisks skaidroja, ko īsti nozīmē svinēt svētkus. Viņš norādīja, ka mūsdienās tos nereti aizēno peļņas un patēriņa ideoloģija. Tā vietā, lai patiesi atpūstos, mēs vai nu pelnām naudu, vai to tērējam. Skaidrojot svētku nozīmi, pāvests uzsvēra, ka svētki ir mīlošs un pateicības pilns skatiens uz labi padarīto darbu.

Vispirms Svētais tēvs atgādināja, ka svētki ir Dieva izgudrojums (sal. Rad 2, 2-3). Pats Dievs rāda priekšzīmi un aicina mūs veltīt laiku tam, lai mēs kontemplētu un priecātos par savu labi padarīto darbu. „Es runāju par darbu ne tikai kā profesiju,” paskaidroja pāvests, „bet plašākā nozīmē, proti, par katru darbību, ar kuru mēs, vīrieši un sievietes, varam sadarboties ar Dievu Viņa radošajā darbā.” Līdz ar to svinēt svētkus nenozīmē slinki gulšņāt dīvānā vai apreibināties un tādējādi it kā atslēgties no realitātes, bet tas nozīmē ar mīlestību un gandarījumu atskatīties uz savu labi paveikto darbu jeb „svinēt darbu”. Arī jaunlaulātie ir gandarīti par tām pūlēm, kas tika ieguldītas saderināšanās laikā. Tādā veidā viņi „svin” savu saderināšanās laika „darbu”, un tas ir skaisti – atzina Francisks. Svētki ir laiks, kad uzlūkojam savus bērnus vai mazbērnus, kuri aug, un domājam, cik tas ir skaisti. Tas ir laiks, lai paskatītos uz savu māju, draugiem, ko uzņemam, cilvēkiem, kuri mums ir visapkārt, un padomātu, cik tas viss ir labi. Tieši tā darīja Dievs, kad bija radījis pasauli. Turklāt Viņš nemitīgi turpina to darīt, jo Dievs vienmēr veic radīšanas darbu – arī šajā mirklī.

Lasīt tālāk: Svētki ir Dieva dāvana ģimenei

Jeruzalemes patriarhāta vikāram, Jordānijas latīņu rita katoļu kopienas vadītājam, ahibīskapam Marūnam Lahmanam adresētajā vēstulē pāvests Francisks sūta mierinājuma un cerības vārdus tiem, kuri spiesti atstāt savas mājas un savu zemi. Vēstuli nodeva Itālijas Bīskapu konferences ģenerālsekretārs bīskaps Nuncio Galantino, kurš ieradies Ammānā sakarā ar Irākas un Sīrijas bēgļu masveida izdzīšanas no Ninives apgabala pirmo gadadienu. „Neskaitāmas reizes esmu runājis par fanātisma un neiecietības izraisīto necilvēcisko un prātam neaptveramo vajāšanu upuriem, kuru lielākā daļa ir kristieši. Vajāšanas notiek mūsu acu priekšā, bet pasaule klusē. Viņi ir mūsdienu mocekļi, pazemoti un diskriminēti par uzticību Evaņģēlijam,” vēstulē raksta pāvests. Viņš vēlas atgādināt, ka „Baznīca neaizmirst savus ticības dēļ izdzītos bērnus”. Svētais tēvs lūdzas par vajātajiem kristiešiem un pateicas par viņu sniegto liecību. Viņš pauž atzinību arī visām kopienām, kuras uzņemas rūpes par saviem brāļiem. „Daloties viņu sāpēs un nesot konkrētu palīdzību bēgļiem, jūs sludiniet augšāmcelšanās noslēpumu. Lai Dievs jums aizmaksā,” Francisks raksta katoļiem, kuri rūpējas par izdzītajiem brāļiem ticībā. Viņš aicina starptautisko sabiedrību pievērst lielu uzmanību kristiešu un citu reliģisko minoritāšu vajāšanām, kā arī vienaldzīgi neklusēt par „šāda veida noziegumu, kas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums”.

Nr. 16 (520) 2015. gada 22. augusts