madonas

Vēl aizvien mana sirds ir pilna pateicības un aizkustinājuma, kad rakstu šīs rindas - vēlos teikt lielu paldies Madonas draudzei par sirsnīgo viesmīlību, kā arī par savāktajiem ziedojumiem Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu klosterim un māsu kalpojumam trūcīgajām ģimenēm. Jo īpaši vēlos pateikties draudzes prāvestam, saleziāņu tēvam Tomasam Zieļonka par uzaicinājumu 1. martā apciemot dzimto draudzi un dalīties ar savu aicinājuma liecību. Tā varētu būt skaista prakse - jo īpaši Konsekrētās dzīves gadā - ja katra Latvijas draudze ielūgtu ciemos tos priesterus un konsekrētās māsas un brāļus, kas ir nākuši no draudzes, kā arī lūgtos par jauniem aicinājumiem!

Todien, Gavēņa otrajā svētdienā, Svētās Mises lasījumi īpašā veidā atgādināja par diviem kalniem - par kādu kalnu Morijas zemē, kurā kāpa Ābrahams, lai paklausībā Dievam upurētu savu mīļoto dēlu, un par Tabora kalnu, kura virsotnē Jēzus atklāja savu godību izraudzītajiem mācekļiem. Skaidrojot Dieva Vārdu, tēvs Tomass norādīja, ka "Dievs izvēlas kalnus, lai atklātu sevi cilvēkiem - Sinaja kalnā deva baušļus, bet vispilnīgāk atklāja savu mīlestību Golgātas kalnā". Tēvs Tomass uzsvēra, ka ikvienam, kas ir atsaucies Dieva aicinājumam, arī ir bijis kāds "satikšanās kalns ar Dievu", kāda "noslēpumaina virsotne". Neviļus man nācās domāt, ka saleziāņu tēvam ir taisnība - mans aicinājums uz Dievam veltītu dzīvi pavisam noteikti klusām dzima un nobrieda Madonas baznīcā, kas ir celta pilsētas augstākajā vietā!

Lasīt tālāk: Tikšanās kalnā

15. novembrī Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīcaSvētajā Misē pulcēja dievlūdzējus, lai aizlūgtu par priestera Jāzepa Pujata dvēseli. Priesteris Jāzeps Pujats šai draudzē kalpoja no 1991. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 16. novembrim, kad beidza pukstēt viņa sirds. Vidsmuižas draudzes ticīgie ar pateicību atceras priestera Jāzepa Pujata kalpojumu, garīgo atbalstu un spēku, ko viņš sniedza.

Svētajā Misē piedalījās priesteris Onufrijs Pujats, Imants Petrovskis, Rinalds Stankevičs MIC, Česlavs Mikšto un Vladislavs Lapelis OP. Sprediķī Rinalds Stankevičs uzsvēra priestera darba nozīmīgumu, norādot, ka dievnams tikai tad pilda savu funkciju, ja tajā ir priesteris. Priesteris sniedz Kristību, Laulību, Slimnieku sakramentu, prieteris uzklausa grēksūdzes un palīdz atbrīvoties no netikumiem, priesteris izvada cilvēku aizkapa dzīvē, lūdzas kopā ar ticīgajiem, bet tā ir tikai šī darba redzamā daļa. Kas var saskaitīt Rožukroņus un lūgšanas, ko priesteris ik dienu veic vienatnē? Un, protams, savu spēju robežās rūpējas par dievnama uzturēšanu un kopšanu.

Lasīt tālāk: Vidsmuižā aizlūdz par prāvestu Jāzepu Pujatu

J ZviedransAutores foto

Pr. Jānis Zviedrāns saņem „Bauskas novada Goda pilsonis” apbalvojumu

Apmeklējot kādu pilsētu vai citu apdzīvotu vietu, ikvienu skatienu piesaista celtne, kuras uz debesīm vērsto smailes virsotni noslēdz krusta zīme. Neatkarīgi no cilvēka ticības pakāpes ikviens nekļūdīgi pateiks – tā ir baznīca. Šī celtne ar savu arhitektonisko īpatnību atgādina ikvienam cilvēkam viņa dzīves jēgu un mērķi – lai, ejot ikdienas dzīves ceļus, atceramies pacelt skatu uz debesīm, tādējādi apzinoties, ka esam ne tikai miesiskas, bet arī garīgas būtnes. „Katoliskās Baznīcas katehisma” 1181. punktā ir teikts: „Lūgšanu namam, kur tiek svinēta un uzglabāta Euharistija, kur sapulcējas ticīgie un kur ticīgo atbalstam un mierinājumam tiek godināta Dieva Dēla, mūsu Pestītāja, kas upurēts uz upuraltāra, klātbūtne, jābūt skaistam un piemērotam lūgšanai un euharistiskajām svinībām.” Tātad baznīca, šī kristietības pamatsakrālā celtne, kas veltīta lūgšanai, kristiešu kulta un kultūras praksei, nemitīgi jāuztur sakoptībā un kārtībā. Tas, cik sakopta ir baznīca, vēsta par kristiešu cieņu pret mūsu Pestītāju.

Lasīt tālāk: Gods kalpot Dievam un cilvēkiem