DSC06848 Foto no autores arhīva.

Lūk, karstais un skaistais jūlijs, kas mums atnes visu sagatavotu un priecīgu, mīlestības riekšavu piebērtu, līdz malām aizpildītu. Kāda laime piedalīties dabas un cilvēku mīlestības mistērijā!

Pie mums Francijā, Atlantijas okeāna piekrastē, eņģeļi atveduši latviešu tenoru Juri Vizbuli, kurš dzied Dievam, un viņa dziesmas ir kā lūgšanas. Tā ir iespēja veidot tiltu starp Debesīm un zemi, starp Latviju un Franciju. Lūk, pierādījums Dieva spēkam, eksistencei un darbībai mūsos, kad sakām „jā”, kad piekrītam, kad atveramies Viņa spēkam. Tas ir ekselences lidojums, jā, tāda reti izjusta pilnība, tik saskanīga un harmoniska, pārliecinoša un spēcinoša.

Šeit dzīvo franciskāņu māsas, kas ir sajūsmā par Jura sirsnību, tāpat arī vienkārši atvērti cilvēki, kas ar šo koncertu un dziesmu rosinošo spēku ir brīnišķi iepriecināti. Tas viņiem palīdz izrauties no ikdienas rūpēm. Tās ir kā zāles, kas dziedina dvēseli.

Koncerta pirmajā daļā Juris izpildīja pasaules klasikas pērles: J. S. Baha „Jesu, Joy Of Man’s Desiring”; K. Franka „Panis Angelicus” duetā ar soprānu Izabelu Šegijumu (Isabelle Chéguillaume). V. A. Mocarta „Ave Verum Corpus”, ko Juris dziedāja arī rīta Svētajā Misē, pie dievgalda ejot.

Cilvēki pēc Svētas Mises nāca klāt, lai izteiktu savu lielo pārdzīvojumu, dievgalda laikā dzirdot „Ave Verum Corpus” piepildīto dziedājumu. Tas viņus pilnībā esot pārņēmis un aiznesis Debesu augstumos. Neko tādu viņi vēl nebija dzirdējuši un izjutuši. „Tas bija brīnišķīgi,” sacīja kāda kundze. Otra apliecināja, ka no pārdzīvojuma viņai bijušas tirpas visā ķermenī. Kāds vīrietis savukārt atzina, ka Jura dziedājums viņam licis domāt par savu tēvu.

Koncertā izskanēja arī Geija Sebastiana (Gay Sebastian) „Receive the power” dziesma, Pasaules Jauniešu dienu Sidnejā himna.

A. L. Vēbera „Pie Jesu” viņš dziedāja duetā ar soprānu I. Šegijumu. Šī dziesma ar savu pārliecinošo skanējumu pārņēma katru, kas to klausījās, deva pārliecību visos dvēseles nostūros, kur vēl mīt kādas šaubas un bailes. Tā iedrošināja un aiznesa mūsu vājumu, kaites, nedrošību. Solisti to atkārtoja pēc koncerta klausītāju aplausu pieprasījuma. Dziedājums mani mudina salīdzināt izjusto ar Mateja evaņģēliju 9. nodaļas 8. pantu: „Tad Viņš teica paralizētajam: „Celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām!” Un tas piecēlās un aizgāja uz savām mājām. Bet ļaudis, to redzot, izbijās un slavēja Dievu, kas cilvēkam devis tādu varu.”

Koncerta otrajā daļā izskanēja latviešu komponistu Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola, Jāņa Lūsēna un Ērika Ešenvalda darbi.

Mēs atnesām Latviju Francijā, mazu daļu, kas tāpat kā Euharistijas upurī dalītā maize ir viens liels veselums, tāpat kā Kristus, tikai pavairojas savā skaistumā un daudzveidībā, izpaužas daudzos veidos.

Koncerta noslēguma dziesma bija himna latviešu dvēselei un Dieva godam, Ē. Ešenvalda „Dvēseles dziesma”.

Kāds spēks un kāda pārliecība, kāda atdeve un lidojums, kas mūs paceļ pāri ikdienai, pāri muļķīgām problēmām un nesapratnei, pāri visam, kas neizdevies. Laime un vienkāršība, maza Latvija dzīva Francijā. Tā ir kā sinepju grauds Marka evaņģēlijā (4, 26-34), vismazākais no visiem graudiem. Dieva valstība, kas izaug par lielu koku, kura ēnā patversies putni un citas radības. Tās atradīs atspirdzinājumu, kad tām slāps, mīlestību un drošību, kad tās pietrūks.

„Atpūta sākas dvēselē. Pašā sākumā jāatrod atpūta sevis paša visdziļākajos nostūros, un tad tā izplatīsies pa visu ķermeni,” raksta Anselms Grīns. Novēlu tev, „Katoļu Baznīcas Vēstneša” lasītāj, uzticies savai sirdsbalsij un nebaidies dažreiz pieņemt arī izaicinošus, citu neatbalstītus lēmumus! Tie tevi vedīs pa pareizo ceļu pretim sevis paša realizācijai, Dieva miera atrašanai sevī. Lai jūlijs tevi nes pretim radošām domām, lai siltais vasaras laiks un dabas krāšņums sniedz atpūtu tavam ķermenim un garam!  

Nr. 14 (518) 2015. gada 25. jūlijs