madonas

Vēl aizvien mana sirds ir pilna pateicības un aizkustinājuma, kad rakstu šīs rindas - vēlos teikt lielu paldies Madonas draudzei par sirsnīgo viesmīlību, kā arī par savāktajiem ziedojumiem Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu klosterim un māsu kalpojumam trūcīgajām ģimenēm. Jo īpaši vēlos pateikties draudzes prāvestam, saleziāņu tēvam Tomasam Zieļonka par uzaicinājumu 1. martā apciemot dzimto draudzi un dalīties ar savu aicinājuma liecību. Tā varētu būt skaista prakse - jo īpaši Konsekrētās dzīves gadā - ja katra Latvijas draudze ielūgtu ciemos tos priesterus un konsekrētās māsas un brāļus, kas ir nākuši no draudzes, kā arī lūgtos par jauniem aicinājumiem!

Todien, Gavēņa otrajā svētdienā, Svētās Mises lasījumi īpašā veidā atgādināja par diviem kalniem - par kādu kalnu Morijas zemē, kurā kāpa Ābrahams, lai paklausībā Dievam upurētu savu mīļoto dēlu, un par Tabora kalnu, kura virsotnē Jēzus atklāja savu godību izraudzītajiem mācekļiem. Skaidrojot Dieva Vārdu, tēvs Tomass norādīja, ka "Dievs izvēlas kalnus, lai atklātu sevi cilvēkiem - Sinaja kalnā deva baušļus, bet vispilnīgāk atklāja savu mīlestību Golgātas kalnā". Tēvs Tomass uzsvēra, ka ikvienam, kas ir atsaucies Dieva aicinājumam, arī ir bijis kāds "satikšanās kalns ar Dievu", kāda "noslēpumaina virsotne". Neviļus man nācās domāt, ka saleziāņu tēvam ir taisnība - mans aicinājums uz Dievam veltītu dzīvi pavisam noteikti klusām dzima un nobrieda Madonas baznīcā, kas ir celta pilsētas augstākajā vietā!

Kāpēc aizvien daudzi jauni cilvēki izvēlas atstāt visu un veltīt visu savu dzīvi Dievam - klosterī, priesterībā, misijā? Lai labāk skaidrotu aicinājumu uz Dievam veltītu dzīvi, Baznīcas tradīcija bieži ir atsaukusies tieši uz Kristus Pārveidošanās noslēpumu Tabora kalnā. Tā ir kā "ikona", kurā varam ieraudzīt Dievam veltītās dzīves divas virzības - "uzkāpšanu kalnā", kas izpaužas cilvēka sirds ilgās satikt Dievu un kontemplēt Viņa skaistumu, lai paliktu Viņa mīlestībā, un "nokāpšanu lejā", lai kopā ar Jēzu īstenotu Dieva plānu, kalpotu tuvākajiem un drosmīgi sekotu Viņam Krusta ceļā. Kā lasām adhortācijā "Vita Consecrata", kas veltīta konsekrētajai dzīvei Baznīcā, "īpaša līdzdalība Iemiesotā Vārda dievišķajā gaismā ir tiem, kuri ir aicināti uz konsekrēto dzīvi". Pāvests Jānis Pāvils II paskaidro: "Dzīvesveids, kura pamatā ir evaņģēlisko padomu [šķīstības, nabadzības un paklausības] svētsolījumi, dara viņus [Dievam veltītos] par pravietojumu un zīmi kopienai un visai pasaulei; jo vairāk tāpēc Pētera entuziasma pilnie vārdi: "Kungs, labi mums ir šeit būt" (Mt 17,4) rod īpašu atbalsi viņu dzīvē. (..) Tie pauž pilnīgu, beznosacījuma veltīšanos kā konsekrētās dzīves iekšējo būtību: cik labi ir būt ar Tevi kopā, visu Tev veltīt, Tev atdot savu dzīvi!" Pāvests atzīst: "Tiešām, kas ir saņēmis īpašu žēlastību būt mīlestības pilnā komūnijā ar Kristu, tas pazīst šīs mīlestības liesmas!" (VC, 15)

Šiem vārdiem piekritīs ikviens, kas saņēmis nepelnīto un skaisto žēlastību - aicinājumu uz Dievam veltītu dzīvi. Tā ir dāvana - gan pašam aicinātajam, gan visai Baznīcas kopienai! Ir liels prieks, ka pāvests Francisks, pats būdams jezuīts (tātad - dziļi iekšēji izprazdams klosterdzīves aicinājuma skaistumu, kā arī izaicinājumus mūsdienu pasaulē), šo gadu ir veltījis konsekrētajai dzīvei. Tas iesākās Adventā - 2014. gada 30. novembrī un turpināsies līdz 2016. gada 2. februārim. Šī gada laikā tiek īstenotas arī vairākas skaistas iniciatīvas, piemēram, nometne jauniešiem, kuru no 8. - 11. jūnijam Jaunkalsnavā organizēs konsekrēto brāļu un māsu komanda tēva Tomasa vadībā. Ir izveidota mājas lapa www.konsekretie.lv, kurā var uzzināt par citiem gaidāmajiem notikumiem.

Apciemojot Madonu, man bija liels prieks pamanīt, ka draudze lūdzas (un ne tikai pirmajās mēneša ceturtdienās) par priesteriem, kas ir kalpojuši un kalpo draudzē, kā arī par jauniem aicinājumiem uz Dievam veltītu dzīvi. Un Kungam ir mīļa šī lūgšana - no Madonas draudzes ir nākuši vairāki aicinājumu uz priesterību un konsekrēto dzīvi! Es domāju, ka tā var būt skaista liecība arī citām draudzēm - Konsekrētās dzīves gada laikā aicināt klostermāsas, brāļus, priesterus apciemot savas dzimtās draudzes un dalīties ar sava aicinājuma liecību.

Pāvests Francisks vēstulē, kuru viņš izdeva Konsekrētās dzīves gada sākumā, mudina Dievam veltītos "atmodināt pasauli" - tas ir iedzīvināt, iedvesmot, ienest prieku un dzīvību kopienās, draudzēs. Tomēr ne tikai klosterļaudis, bet arī visus kristiešus pāvests aicina Konsekrētās dzīves gadu izdzīvot ar pateicību: "Es jūs visus aicinu pulcēties ap konsekrētām personām, lai priecātos kopā ar tām, dalītos viņu grūtībās, sadarbotos ar viņiem, tik, cik tas ir iespējams, lai turpinātu viņu kalpojumu un darbu, kas ir arī visas Baznīcas darbs."

Tieši to - atbalstu un mīlestību - es piedzīvoju, apciemojot Madonas draudzi! Paldies!

Pieminot lūgšanā,

māsa Inese Ieva

Bezvainīgas VJ Marijas māsa kalpone

Nr. 5 (509) 2015. gada 14. marts