15. novembrī Vidsmuižas Svētā Gara Romas katoļu baznīcaSvētajā Misē pulcēja dievlūdzējus, lai aizlūgtu par priestera Jāzepa Pujata dvēseli. Priesteris Jāzeps Pujats šai draudzē kalpoja no 1991. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 16. novembrim, kad beidza pukstēt viņa sirds. Vidsmuižas draudzes ticīgie ar pateicību atceras priestera Jāzepa Pujata kalpojumu, garīgo atbalstu un spēku, ko viņš sniedza.

Svētajā Misē piedalījās priesteris Onufrijs Pujats, Imants Petrovskis, Rinalds Stankevičs MIC, Česlavs Mikšto un Vladislavs Lapelis OP. Sprediķī Rinalds Stankevičs uzsvēra priestera darba nozīmīgumu, norādot, ka dievnams tikai tad pilda savu funkciju, ja tajā ir priesteris. Priesteris sniedz Kristību, Laulību, Slimnieku sakramentu, prieteris uzklausa grēksūdzes un palīdz atbrīvoties no netikumiem, priesteris izvada cilvēku aizkapa dzīvē, lūdzas kopā ar ticīgajiem, bet tā ir tikai šī darba redzamā daļa. Kas var saskaitīt Rožukroņus un lūgšanas, ko priesteris ik dienu veic vienatnē? Un, protams, savu spēju robežās rūpējas par dievnama uzturēšanu un kopšanu.

Vidsmuižas baznīca šogad atzīmēja simtgadi, 14 gadus no 100 garīgo dzīvi šeit vadīja prāvests Jāzeps Pujats. Tāpēc ticīgie kuplā skaitā ieradās aizlūgt par viņu. Pēc Mises sekoja lūgšanas dievnamā un baznīcas dārzā pie prāvesta Jāzepa Pujata kapa. Pelēcīgajā dienā priestera kapu apmirdzēja gaišas sveču liesmiņas, kopā ar lūgšanām pie viņa dvēseles nonāca draudzes atzinība un pateicība savam priesterim par nesavtīgu kalpošanu.

Nr.23(503) 2014. gada 6. decembris