J ZviedransAutores foto

Pr. Jānis Zviedrāns saņem „Bauskas novada Goda pilsonis” apbalvojumu

Apmeklējot kādu pilsētu vai citu apdzīvotu vietu, ikvienu skatienu piesaista celtne, kuras uz debesīm vērsto smailes virsotni noslēdz krusta zīme. Neatkarīgi no cilvēka ticības pakāpes ikviens nekļūdīgi pateiks – tā ir baznīca. Šī celtne ar savu arhitektonisko īpatnību atgādina ikvienam cilvēkam viņa dzīves jēgu un mērķi – lai, ejot ikdienas dzīves ceļus, atceramies pacelt skatu uz debesīm, tādējādi apzinoties, ka esam ne tikai miesiskas, bet arī garīgas būtnes. „Katoliskās Baznīcas katehisma” 1181. punktā ir teikts: „Lūgšanu namam, kur tiek svinēta un uzglabāta Euharistija, kur sapulcējas ticīgie un kur ticīgo atbalstam un mierinājumam tiek godināta Dieva Dēla, mūsu Pestītāja, kas upurēts uz upuraltāra, klātbūtne, jābūt skaistam un piemērotam lūgšanai un euharistiskajām svinībām.” Tātad baznīca, šī kristietības pamatsakrālā celtne, kas veltīta lūgšanai, kristiešu kulta un kultūras praksei, nemitīgi jāuztur sakoptībā un kārtībā. Tas, cik sakopta ir baznīca, vēsta par kristiešu cieņu pret mūsu Pestītāju.

Mēs ikviens zinām, ka savas dzīvesvietas sakopšana prasa pūles, neatļauj ieslīgt slinkumā. Ikreiz, kad uzpošu savu mājokli, apzinos, ka daru to ar arī lai Jēzus tajā varētu pagodināties. Bet baznīca ir kaut kas daudz vairāk. Baznīca, kurā pulcējas draudze, ir Dieva mājoklis, kas prasa īpašu aprūpi. Tā pastāvīgi jākopj. Bet, tā kā baznīcas lielākoties ir celtas 18., 19., 20.gs., tad tās nereti skāris laika zobs. Šādām baznīcām bieži vien ir nepieciešama renovācija. Taču tur, kur katoļu baznīcas nav, jāceļ jauna, lai cilvēkiem dotu iespēju attīstīt savu draudzi un lūgšanu praksi, kopīgi pielūdzot Dievu.

Mēs nereti pierodam lietot vārdu „kāds” – kāds izdarīs, kāds sakops, kāds uzcels, kāds atjaunos, kāds... Priecājamies, kad „kāds” mūsu apkārtējo vidi ir sakopis, padarījis acij un sirdij tīkamu. Taču labi apzināmies, ka šis „kāds” sevī ietver konkrētu cilvēku. Nav daudz tādu priesteru, kuru aicinājums kalpošanā Dievam un cilvēkiem ir saistīts arī ar dievnamu atjaunošanu un jaunu dievnamu celtniecību. Tas ir grūts uzdevums, kas prasa gan zināšanas, gudrību un enerģiju, gan saimnieciskā darba vadīšanas dotības, gan pazemību un neatlaidību, lai caur sponsoriem piesaistītu finansiālos līdzekļus. Ne visiem tas izdodas. Tāpēc mums ir jābūt Dievam pateicīgiem par tiem garīgās kārtas cilvēkiem, kurus Dievs ir apveltījis ar šādām spējām. Viens no šādiem priesteriem ir Bauskas dekanāta dekāns monsinjors Jānis Zviedrāns. Viņa ieguldījums Latvijas baznīcu atjaunošanā un celtniecībā un kalpojums garīgajā druvā ir atzinīgi novērtēts arī Vatikānā. Kā apliecinājums tam ir 2005. gadā pāvesta Jāņa Pāvila II piešķirtais monsinjora tituls.

Kopš savas ordinācijas priesterībā 1972. gadā, mons. J. Zviedrāns ir kalpojis vairākās draudzēs. Viņa vadībā gan Jaunjelgavas, gan Kokneses, gan Ozolaines, gan Janču baznīcas ir piedzīvojušas atjaunotni. Laikā, kad Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu, kas šodien izveidojusies par nozīmīgu katoļticības centru Zemgalē un Latvijā, apkalpoja prāvests Jānis Zviedrāns, tika veikti renovācijas darbi. Par prāvesta ieguldītajiem nopelniem šajā darbā Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta padome nominēja viņu Latvijas Republikas apbalvojumam. 1998. gadā prāvests J. Zviedrāns tika apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Gūtā pieredze dievnamu atjaunošanā mons. J. Zviedrānam ir bijusi noderīga arī jaunu baznīcu celtniecībā. Šodien Dobeles pilsētas centrā, skvērā aiz Kultūras nama, atrodas Dobeles Vissvētās Trīsvienības baznīca. Laika posmā 1997. – 2003. gadam Dobeles katoļu baznīcas celtniecībā savu enerģiju, prasmi, pieredzi un zināšanas ieguldīja rūpīgais un strādīgais priesteris. Viņa ieguldījumu Dobeles pilsētas izaugsmes veicināšanā atzinīgi novērtēja Dobeles rajona padome, piešķirot Atzinības rakstu.

Priesteru rotācijas rezultātā pēc kalpošanas Dobeles draudzē mons. J.Zviedrāns 2006. gada 19. septembrī tika nozīmēts vadīt Bauskas dekanātu un Bauskas Vissvētākā Sakramenta draudzi. Paralēli šim kalpojumam monsinjoram nākas uzņemties arī Iecavas baznīcas celtniecības darbu vadīšanu. Viņa pieredze vairāku dievnamu restaurācijā un Dobeles jaunās baznīcas celtniecībā tuvināja Iecavas katoļu draudzi ilgu piepildījumam iegūt savu dievnamu. Un tā 2009. gada 23. augustā modernisma stilā celtā baznīca tika konsekrēta svētā Antona no Padujas godam un aizbildniecībai.

Taču arī Bauskas baznīcai, kas celta 1865. gadā, laika zobs bija darījis savu. Un nelielā baznīciņa alka pēc renovācijas. Šos darbus līdz ar savu ierašanos draudzē uzsāka mons. J. Zviedrāns. Baznīcas atjaunošanas darbi ilga vairāku gadu garumā no 2006. līdz 2014. gadam. Šogad ar patiesu prieku varam teikt, ka līdz ar pēdējo baznīcas atjaunoto logu nomaiņu atjaunošanas darbi ir iegājuši finiša taisnē. Šo astoņu gadu laikā ir atjaunots un saglabāts viens no Bauskas pilsētas garīgās kultūras mantojumiem – Bauskas Romas katoļu baznīca. Baznīca ir piedzīvojusi gan ārējās fasādes renovāciju, gan iekšējā interjera atjaunotni – nomainīta baznīcas grīda, pārbūvēts altāris un balkons, kas paplašinājis baznīcas telpu. Ir atjaunota altārglezna, veikts baznīcas iekšējais remonts, nomainīti soli un Krustaceļa staciju bareljefi, ievilkta autonomā apkure. Pie pārbūves ticis arī vecais zvanu tornis. Savu 150 gadadienu Bauskas Vissvētāka Sakramenta baznīca varēs sagaidīt saposusies, lai atdotu godu Dievam, vairotu prieku gan ticīgajai tautai, gan ikvienam garāmgājējam.

Mons. J. Zviedrāns ir personība ar izteiktu estēta skatījumu uz apkārtējām lietām. Tāpēc arī Bauskas draudzei piederošajā zemes gabaliņā viņš saskatīja iespēju izcilas idejas realizēšanu. 2013. gada 5. oktobrī baznīcas dārzā tika uzstādīta Jēzus Sirds skulptūra. Tā nu mēs esam tikuši pie vēl vienas skaistas draudzes svinamdienas – Jēzus Sirds svētkiem –, kas līdz šim nebija mūsu draudzes svētku diena.

Šogad Bauskas pilsēta atzīmēja 405. gadadienu. Pilsētas jubilejas svētku ietvaros tika sumināti novada godājamākie ļaudis. Ar patiesu lepnumu saņēmām ziņu, ka 2014. gadā pašvaldības apbalvojums „Bauskas novada Goda pilsonis” piešķirts Bauskas Vissvētākā sakramenta Romas katoļu baznīcas draudzes prāvestam monsinjoram Jānim Zviedrānam par kristīgo vērtību veicināšanu un ieguldījumu baznīcas atjaunošanā. „Šo titulu uzskatu par augstu pagodinājumu. Līdz šim visu esmu darījis, kalpojot Dieva un pilsētas godam,” tā savas domas par apbalvojumu atklāja intervijā mons. J. Zviedrāns.

Vieni no Bauskas Vissvētākā Sakramenta draudzes svētkiem ir Sv. Asīzes Franciska diena. Pēc vēsturiskiem avotiem kādas lūgšanas laikā pussagruvušajāSv. Damiāna baznīcā sv. Francisks bija saņēmis aicinājumu no Jēzus: „Uzcel no jauna manu namu, jo tas draud sabrukt.” Te gribas vilkt paralēles ar mons. J. Zviedrāna kalpojumu, kas tieši caur dievnamu atjaunošanu un celtniecību palīdz ikvienam cilvēkam apzināt viņa eksistenciālo dzīves mērķi – sagatavot savu dvēseli mūžīgajai mājvietai debesīs.

Mēs esam pateicīgi par Dieva doto iespēju monsinjoram Jānim Zviedrānam kalpot mūsu Bauskas katoļu draudzē un vienlīdz arī Bauskas pilsētā. Monsinjora bagātais un piepildītais mūžs ir kā piemērs mums visiem, lai, piepildot savu dzīvi, mēs palīdzētu piepildīt arī citu dzīves ar nezūdošajām, mūžīgajām garīgajām vērtībām. Lai Dievs mons. J. Zviedrānam dāvā labu veselību, radošu garu, saglabā dzīvesprieku, humora izjūtu un mīlestību pret mūsu Pestītāju palīdz dāvāt arī ikvienam cilvēkam.

Nr.23(503) 2014. gada 6. decembris