DSC 0172 Foto Justīne Buliņa

13. jūnijā, svētā Antona piemiņas dienā, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs iesvētīja Rīgas Svētā Antona baznīcu. Dievkalpojums sākās pl. 11, bet pirmie dievlūdzēji un svētku dalībnieki ieradās jau divas stundas iepriekš. Ap pl. 10 ticīgo tauta straumītēm plūda pa Maskavas ielu no tramvaja pieturas uz dievnamu, līdz tas bija stāvgrūdām piepildīts. Īsi pirms dievkalpojuma draudzes prāvests monsiņjors Oļģerts Daļeckis, kurš todien svinēja 50 gadu priesterības jubileju, skatoties uz ticīgo pulku, teica: „Bet pateicoties šiem cilvēkiem vispār bija iespējams uzcelt dievnamu, jo katrs no viņiem ziedoja pa 5, 10 latiem.”

Jauno baznīcu var uzskatīt par brīnumu, jo tās celtniecība iesākās tikai pirms nepilniem diviem gadiem, un ir tapusi galvenokārt par ticīgo saziedotajiem līdzekļiem.

Aptuveni 2.5 km attālumā no jaunuzceltās baznīcas kādreiz jau atradās Rīgas Sv. Antona baznīca. Arī tās celtniecībai lielāko daļu līdzekļu saziedoja ticīgie. Šīs Sv. Antona baznīcas mūžs Ķengaragā izbeidzās 1969. gadā, kad valdība izdeva rīkojumu nojaukt dievnamu. Līdz 2004. gadam draudze pulcējās pareizticīgo koka kapličā Ivana kapos Kalna ielā. Kad pareizticīgajiem vajadzēja pašiem savas telpas, draudze palika bez pulcēšanās vietas un izklīda pa dažādiem Rīgas dievnamiem. Lai ticīgajiem Ķengaragā būtu sava baznīca, 2009. gadā sāka meklēt vietu jaunajai ēkai. 2011. gadā draudze iegādājās zemes gabalu Maskavas ielā 309A, 2012. gada nogalē saņēma būvatļauju un uzsāka jaunās baznīcas celtniecību, kuras vadību uzticēja monsiņjoram Oļģertam Daļeckim. Pateicoties viņa uzņēmībai, šis projekts tika īstenots tik ātri. Tāpēc vārdi par to kā brīnumu ir vietā.

Rīgas Sv. Antona katoļu baznīcas projekta autore ir Marija Zēberga, Talsu Romas katoļu draudzes locekle. Arhitekte piedalījās baznīcas projektu konkursā un viņas darbu atzina par labāko. Lai gan M. Zēberga ir projektējusi vēl vairākas baznīcas, šī ir pirmā, kas ir uzcelta. Sarunā īsi pirms dievnama iesvētīšanas viņa atzina, ka šis projekts nebija viegls, jo bija jāievēro daudzi noteikumi: „Pirmkārt, būvlaukums bija ļoti mazs, bet programma liela. Ēka apbūves laukumā ir iesēdināta burtiski uz centimetriem. Bija jāievēro gan atstatums no ielas, gan atstatums ar kaimiņu ēkām, lai tās nenoēnojam. Nevarējām būvēt piecstāvu mājai priekšā, bija koki, kas jāsaglabā. Bet galvenais bija jāievēro funkcionālais risinājums, kas nepieciešams liturģiskās darbības norisei.” M. Zēberga arī atklāja, ka viņas ir bijušas divas projektētājas. Darbu viņa sāka viena, bet pēc tam piesaistīja jaunāka gadu gājuma arhitekti Elizabeti Freimani, kas uz saviem pleciem iznesusi projekta tehnisko pusi.

Lasīt tālāk: Iesvētīta Svētā Antona baznīca Rīgā

Siguldas draudzes pargajiens 1

Otrā dienā pēc Baznīcu nakts pasākumiem Siguldas draudzes ģimenes devās pārgājienā pa Allažu takām. Pārgājiena mērķis bija vairāk iepazīt gan vienam otru, gan tuvāko apkārtni, jo nereti ir tā, ka vismazāk zinām par vietām, kas ir vistuvāk mājām. Arī šoreiz izrādījās, ka Allažu takas iepriekš bija apmeklējušas tikai nedaudzas ģimenes. Tādējādi Alfons, ģeogrāfijas skolotājs, kurš arī savus audzēkņus pēc iespējas biežāk cenšas izvest dabā, ar savu sievu Ilzīti vadīja pārgājienu, papildinot to ne tikai ar informāciju par apskates objektiem, bet arī ar interesantiem novērojumiem, faktiem un pieredzē gūtām atziņām. Atsaucība šim pasākumam bija liela, un ieradās ģimenes arī ar maziem bērniem. Jaunākajam ceļotājam bija tikai septiņi mēneši, bet vecākajam 72 gadi. Ceļš nebija grūts, bet pietiekami nogurdinošs, lai viens otrs arī lielāks ceļotājs sāktu prasīties pēc palīdzības iešanā.

Pirms devāmies ceļā, lūdzām Dieva svētību gan ceļojumam, gan visām draudzes ģimenēm. Pirmais apskates objekts bija Linezers, kurš, kā izrādās, reizēm mēdz pazust. Šoreiz ezers bija labi apskatāms, pilns ar ūdeni un pretēji plānotajam visi apgājām ezeram apkārt. Tas gan prasīja daudz spēka, jo taka bija šaura, ar grāvjiem un bedrēm. Pa ceļam vēl ielīdām dziļāk mežā, lai apskatītu purvu, pa kuru staigāt būtu visai bīstami.

Lasīt tālāk: Siguldas draudze draudzējas ceļā

Šīs pārdomas radās pēc trīs gadu brīvprātīgās kalpošanas, apmeklējot un apciemojot cilvēkus, kuri ir slimības gultā un jūtas vientuļi tuvinieku izpratnes trūkuma dēļ. Viņi pauž sirds un gara izsalkumu pamestības dēļ.

Apmeklējumi man liek domāt par to, kā tas, ko daru, veido, maina un ietekmē mani, kā es mācos uzklausīt sāpju un ciešanu stāstus, arī pavisam ikdienišķas lietas. Kalpošana ir laiks, kas mani ir mācījis klausīties, uzticēties un arī mīlēt. Tie man ir bijuši kā mācību priekšmeti, kā prasmes, kas katru reizi bija jāapgūst jaunā veidā. Uzticēšanās līdzcilvēkam, kurā es klausījos, bagātināja arī mani, lai gan mūsu vecuma atšķirības bija ievērojamas.

Uzklausot cilvēkus, esmu mācījusies arī Mīlestības valodu. Mīlestības valoda bija tā, kad mēs skaitījām Žēlsirdības kronīti un apciemojamā persona vienmēr jutās Svētā Gara piepildīta un atkal gaidīja mani atnākam nākamreiz.

Lasīt tālāk: Mēs esam viens otram vajadzīgi

Priesteris Oļģerts Daļeckis ir atbrīvots no Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes prāvesta pienākumiem un iecelts par Rīgas Sv. Antona Romas katoļu draudzes prāvestu.

Priesteris Agris Klovāns ir atbrīvots no Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes vikāra pienākumiem un iecelts par Rīgas Sv. Antona Romas katoļu draudzes vikāru.

Priesteris Māris Ozoliņš ir atbrīvots no Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes prāvesta un Rīgas dekanāta dekāna pienākumiem un iecelts par Aizkraukles, Iršu, Kokneses, Skrīveru un Vecbebru Romas katoļu draudžu prāvestu.

Priesteris Māris Zviedris ir atbrīvots no Aizkraukles, Iršu, Kokneses, Skrīveru un Vecbebru Romas katoļu draudžu prāvesta un Ogres dekanāta dekāna pienākumiem un iecelts par Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu draudzes prāvestu.

Nr. 12 (516) 2015. gada 20. jūnijs

Mīlestība ir katra cilvēka sirds slāpes. Dzīvības avots. Kas to piedzīvo, jūtas laimīgs. Ar šiem laba vēlēšanas vārdiem maija pēdējā svētdienā Ādažu militārajā bāzes kapelā ar Svēto Misi sākās pirmais saderināto un iemīlējušos tikšanās kursu izlaidums.

Kustības „Laulāto Tikšanās” piedāvāto pirmslaulību sagatavošanās kursu beidza pieci pāri. Jāpiebilst, ka atbilstoši kursu norises vietai puse dalībnieku bija militārpersonas. Tikšanās vadīja pr. Ilmārs Kravalis, pr. Renārs Birkovs, laulātie pāri Uldis un Daina Žurilo, Ilmārs un Eva Rešņas.

Jau pirmajā tikšanās reizē pārus aicinājām paskatīties ne tikai uz viņu mīlestību, cerībām, plāniem, jūtām, bet arī uz savstarpējo sapratni, laulības noslēgšanas motīviem. Svarīgi, lai katrs pāris viens uz otru paskatītos bez rozā brillēm, kā arī saprastu dialoga pamatprincipus: uzmanīgi ieklausīties vienam otrā, saprast, nevis vērtēt, dalīties, nevis diskutēt un piedod.

Lasīt tālāk: Ieaicināt Dievu sevī, laulībā