Ar prieku vēlamies pavēstīt, ka lūgšanai par aicinājumiem uz priesterību un konsekrēto dzīvi ir pievienojušies jau 720 lūdzēji no visas Latvijas. Ir draudzes, piemēram, Preiļos, Viļānos, Madonā, Cesvainē, Jēkabpilī, Kristus Karaļa draudzē Rīgā, kur lūdzas vairāki desmiti cilvēku, bet pārstāvētas ir arī pavisam mazas draudzes kā skaisti lūgšanu ziedi Marijai, kas izplaukuši Latvijā Terra Mariana jubilejas gadā. Lūgšanai pievienojušies arī vairāki cilvēki ārpus Latvijas robežām – tostarp 15 Betānijas dominikāņu māsas Holandē un Vācijā.

Lasīt tālāk: Lūgšanu ziedi Marijai

IMG 8236

9. jūlijā Rīgas Garīgā semināra telpās atklāja Jelgavas diecēzes bīskapa Edvarda Pavlovska portretu, kuru gleznojusi māksliniece Laine Kainaize. Atklāšanā piedalījās Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, bīskaps emeritus Antons Justs, kardināls Jānis Pujats, kā arī Rīgas un Jelgavas diecēžu priesteri. Tieši pirms atklāšanas, no 6. līdz 9. jūlijam, bija norisinājušās abu diecēžu priesteru rekolekcijas.

Glezna izstādīta semināra pirmajā stāvā, kur atrodas arī citu pašreizējo bīskapu portretu galerija, piemēram, Laines Kainaizes gleznotais arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča portrets. Semināra otrajā stāvā izvietoti to bīskapu portreti, kuri reiz kalpojuši Latvijas Baznīcā.

Lasīt tālāk: Bīskapa Edvarda Pavlovska portrets tapis lūgšanās

Pirms pieciem gadiem iepazīstot Dievu un ienākot Siguldas draudzē, vēlējos iesaistīties kādā kalpojumā, bet nezināju, kur es būtu noderīga. Kādā lūgšanā Dievam teicu: „Es vēlos rūpēties par veciem cilvēkiem tagad uz zemes, bet Debesīs vēlos būt par veco cilvēku aizbildni.” Tagad varu teikt, ka vismaz attiecībā uz lūgšanas pirmo daļu tiku uzklausīta, jo drīz vien uzsāku savu kalpojumu tieši veciem cilvēkiem, kuri ir vientuļi un aizmirsti, bieži vien dažādu slimību nomākti un izslāpuši pēc mīlestības. Nu jau būs vairāk nekā trīs gadi, kopš draudzē esmu žēlsirdības kalpojumā.

Kāpēc tieši šiem cilvēkiem? Vienmēr esmu izjutusi cieņu pret veciem cilvēkiem, viņu dzīves gudrību, atvērtību un patiesumu. Tikai es nekad nenojautu, cik patiesībā vecie un slimie cilvēki (it īpaši pansionātos) ir vientuļi, cik ļoti viņi ilgojas pēc uzmanības un mīlestības.

Kopā ar vēl dažiem cilvēkiem sākām apmeklēt draudzes vecos un slimos cilvēkus mājās, uzklausot viņus, iespēju robežās nodrošinot viņu vajadzības – gan garīgās, gan arī materiālās. Pēc tam sāku apmeklēt arī vecos cilvēkus pansionātā – pārsvarā Siguldas, bet arī Allažu un Gaujas pansionātā, uzklausot viņus, samīļojot, kopā palūdzoties un iespēju robežās palīdzot kādās viņu vajadzībās (kādam salst kājas un vajag siltas zeķes, kādam atnest kādus žurnālus, našķi utt.).

Uzsākot kalpojumu, bijām maz (5-6 cilvēki), bet apmeklēt vajadzēja vismaz 50 cilvēku. Tagad esam jau gandrīz 20, un es esmu atbildīga par Siguldas pansionātu „Saullēkts”. Tur dzīvo 12 katoļi, bet apciemojot cilvēki netiek dalīti katoļos, luterāņos, jo pēc uzmanības un mīlestības ilgojas visi, arī tie, kas saka, ka nav ticīgi un ko gan Dievs mums, veciem un slimiem cilvēkiem, vēl var dot.

 Jo vairāk apciemojam, jo vairāk cilvēki atveras sarunai, un nākamajā reizē jau gaida mūs. Tas dod iedrošinājumu un apstiprinājumu tam, ka kalpošana veciem cilvēkiem patiešām ir mans aicinājums, ka es daru to, ko Dievs vēlas no manis, – nest Viņa mīlestības Labo Vēsti, kā arī iedrošināt tos, kas vēlētos darīt to pašu, ko es.

08 Caritas Sigulda 2015 1

Siguldas „Caritas" grupa kopā ar prāvestu R. Rasnaci

Foto: no Siguldas draudzes arhīva

Lasīt tālāk: Kalpojot veciem un vientuļiem cilvēkiem

RARZI absolventi 3Jūnijā diplomu par iegūto humanitāro zinātņu bakalaura grādu reliģījā saņēma (no kreisās) R.Zujevs. S.Volisnskis, I.Čepikova, A.Miķelsone, I.Deruma un M.Ņikitins.

18. jūnijā maģistra grādu studiju programmā „reliģija” ar kvalifikāciju pastorālais konsultants aizstāvēja četri Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) studenti: Silvija Ozoliņa, Diāna Mekša, Valērijs Kudrjavcevs un Dace Rutka. Vaicājām absolventiem, kādas zināšanas ir gūtas studijās, kāpēc vērts studēt RARZI un kā iegūto plāno pielietot turpmākajā dzīvē.

Silvija Ozoliņa studijas RARZI uzsāka, jo gribēja padziļināt izpratni par dzīves garīgo pusi. Viņa stāsta, ka jau no bērnības ir katoliete un vienmēr vēlējusies garīgi augt – studijas viņai deva šo iespēju. Silvija ir bieži novērojusi, ka cilvēki, kuri Dievu nepazīst, kaut ko garīgu tomēr meklē. Savā darbā, masējot cilvēkus, viņa to īpaši pamanījusi: „Pieskaroties cilvēka miesai, viņš pats sāk runāt par dvēseles sāpēm.” Silvija atzīst, ka ir brīži, kad gribas cilvēkiem dot kādu padomu, un uzskata, ka studijas RARZI šādās situācijās palīdz justies pārliecinātākai. Absolvente paslavē augstskolas vidi, kurā valda izpalīdzīgums un ģimeniskums, bet domā, ka RARZI nav gana atpazīstama: „Es esmu stāstījusi par RARZI, bet cilvēki par šo augstskolu nezin,” atzīst Silvija Ozoliņa.

Mācības RARZI viņa uzskata par vērtīgām, tās ir mainījušas viņas dzīvi. Tagad Silvija vairāk izprot, ka vajag ļaut darboties Dieva gribai, nevis dzīvot ar savu „es varu”.

Tagad, kad augstskola ir pabeigta, Silvija stāsta, ka pašai neticas, ka mācības ir bijušas. Uz studijām viņa braukusi no Aizkraukles. Piektdienas ļoti gaidījusi, taču bija arī grūtāki brīži, kad gribējās pabūt mājās un atpūsties. Svētais Gars tomēr vienmēr vada, un arī sestdienas rītos, kad gribējās ilgāk pagulēt, kāda balss it kā teica: „Celies!”

Noslēgumā Silvija piebilst: „Mācības Dievu palīdz atrast personīgāk. Dievs ir mīloša persona, nevis kaut kas tāls un nesaprotams. Ir vajadzīga sirds un prāta izglītošana, par kuru rūpējas RARZI! Novēlu arī citiem iet un mācīties uz šo augstskolu!”

Diāna Mekša studijas maģistrantūrā uzsāka, jo bija beigusi RARZI bakalaura studiju programmu un brālis ieteica studijas turpināt arī maģistrantūrā. Tajā laikā viņa mācīja skolā, tāpēc šķita, zināšanas, kuras māca pastorālajiem konsultantiem, noderēs. Šobrīd viņa darba vietu ir mainījusi, taču atzīst, ka iegūtas zināšanas noder ne tikai profesijai, bet arī dzīvei. Attiecībās ar cilvēkiem un arī audzinot savus bērnus īpaši noderīgi ir augstskolā apgūtie kursi „Psiholoģija”, „Sociālā psiholoģija”, „Pastorālais darbs”. Interesanta Diānai šķita studiju prakse – ar kursa biedreni izvēlējās Iļģuciema cietumu un Cēsu koloniju. Tur iepazinās ar cietuma ikdienu, kā arī to, cik daudz brīvprātīgo uz turieni nāk. Jautāta, vai vēlētos strādāt cietumā, viņa tomēr atbild: „Mani vairāk saista darbs ar bērniem un jauniešiem, tā ir mana sirdslieta.”

Lasīt tālāk: Grūti, bet vērtīgi - RARZI absolventi par savu studiju pieredzi 

Ilūkstes dekāna Jāņa Krapāna 50 gadu priesterības svinības notika 14. jūlijā. Svētās Mises sākumam vajadzēja būt plkst. 10.30, bet tas aizkavējās, jo mūsu mīļais un vienmēr laipnais dekāns gaidīja autobusu no Ukrainas. Tas bija tik brīnišķīgi, kad ieradās ciemiņi no Ukrainas. Kad viņi ienāca baznīcā, tā piepildījās ar prieku.

Svētki iesākās ar Svēto Misi, ko vadīja pats dekāns. Pēc Svētās Mises bija svinīgā sveikšana, kas aizkustināja līdz sirds dziļumiem. No Ukrainas cilvēkiem, pie kuriem dekāns ilgus gadus bija kalpojis, nāca tik jauki vārdi. Ukrainas iedzīvotāji, kas sūtīja sveicienus, tik ļoti mīl dekānu, ka lūdza noskūpstīt viņa kājas. Atbraukušie viesi stāstīja un pateicās par viņa kalpošanu Ukrainā, kas bija Dieva svētīts un piepildīts laiks.

Lasīt tālāk: Dekānam Jānim Krapānam 50 gadi priesterībā