kfkfkkfkfkf

Vai 2015. gada vasarā atzīmējām tradicionālās Skautu dienas? Katrā ziņā aktīvāko skautu patruļu pārstāvji lietainā vasaras rītā apņēmīgi klaudzināja pie Baltinavas draudzes mājas namdurvīm, lai arī šogad varētu pieskandināt Latvijas mežus ar skautu saukļiem, cirvju rīboņu un patriotiskām dziesmām. Skautu labākais draugs, vismaz pēc mūsu pašu domām, priesteris Staņislavs Prikulis, ilgi nedomājot, savus viesus aizgādāja turp, kur Skautu dienām loģiski būtu jābūt – mežā pie Nūmernes (Nūmierņes) ezera, tikpat kā uz Baltinavas un Kārsavas novadu robežas. Par atļauju apmesties pastkartītei “Neskartā Latgale” līdzīgā vietā pateicamies vietējam prāvestam Jāzepam Aglonietim un labdariem no Salnavas pagasta. 

Viens no skautu rūdījuma pamatnosacījumiem ir spēja sadzīvot ar neierastiem, varbūt pat ekstremāliem apstākļiem. No šī skatu punkta raugoties, jau pirmā diena bija izdevusies, jo pagāja eksistenciālās izdzīvošanas rūpēs, piemēram, atrokot sen aizsērējuša avota gultni. Tādēļ gan izpalika ierastā vakarēšana, turklāt aiz pārguruma skautu dienu karogu nevienam pat prātā neienāca pacelt. Optimistiskākie skauti gan gāja gulēt ar cerību, ka rītdiena gan varētu iesākties svinīgāk un pēc visiem skautu noteikumiem.

Nākamos rītus skauti ievēroja jaunu kārtību. Pirms sasaukšanās, pieredzi guvuša peldētāja Kristapa pieskatīti, sportiskākie skauti peldējās Nūmierņes ezerā, bet pārējie pēc līnijas un lūgšanas piedalījās rīta rosmē profesionāla trenera vadībā. Drīz jau bija pabeigtas galvenās konstrukcijas – no kokiem un striķiem uzkonstruētās platformas, “zemes ledusskapji”, sirsniņmājas, instrumentu glabātuves u.c. Kā jau Eiropas skautiem ierasts, katra patruļa ir nosaukta kādā no meža pastāvīgo iemītnieku vārdiem, bet tās patrons ir viens no katoļu Baznīcas svētajiem. Vakarējām pie “Mežakuiļa”, „Vilka” un “Piekūna”, izspēlējot klasiskās skautu spēles. Dziedājām un spēlējām, turklāt vienu vakaru skautu piederīgo apmeklējuma laikā klausījāmies spāņu melodijas profesionāla ģitārista priekšnesumā. Svētās Mises visbiežāk tika svinētas netālu esošajā Kaļviņas kapu kapelā. Pie tam šogad skauti uzsāka jaunu tradīciju – pieteikties piekalpot vietējos kapusvētkos, izpelnoties prāvesta Jāzepa Aglonieša atzinību.

Savu pieredzi un meistarību jaunieši pierādīja Skautu dienām neatņemamā sastāvdaļā – konkursos. Svētā Patrona konkursā „Piekūns” aizstāvēja savu aizbildni – evaņģēlistu Jāni, izspēlējot Eusēbija “Baznīcas vēsturē” atstāstīto evaņģēlista Jāņa (atveidoja Harijs) tikšanos Efezas termās ar gnostiķi Cērintu (Raivis). „Vilks” tēloja jau par tradīciju kļuvušos skatus ar skautu aizbildņa svētā Jura cīņu ar pūķi. „Mežakuilis” bija iestudējis Livonijas Indriķa hronikas epizodes par lībiešu bēguļošanu ziemas laikā, slēpjoties no lietuviešu sirotājiem, Ikšķiles mūra pils celtniecību un svētā Meinarda vilšanos par nokristīto lībiešu statistiku, bet „Pantēra” –  erceņģeļa Miķeļa (Raivis) uzvaru pār kritušo eņģeli (Kaspars).

Īpašs konkurss ir Explo, kā sauc jaunu zemju atklāšanu, kad ar karti un kompasu rokā jādodas sameklēt roveru iepriekš norādītos apskates objektus. Pa ceļam uz Krišjāņiem, kas bija šīgada Explo galamērķis, bija jāapskata divi ezeri – Lielais Kugreņš un Mazais Kugreņš, bet to bija atļauts izdarīt tikai no augšas, respektīvi, no Nūmernes skatu torņa (drošības apsvērumu dēļ, purvaini ezeru krasti!). Ejot tālāk pa Nūmernes valni, bija jāsameklē Purviņu, Keiseļovas un citas vietējās kapsētas.

Kā katrai patruļai gāja? Piemēram, „Piekūns”, aizraujoties ar punktu vākšanu,  nokavēja Svēto Misi galapunktā, bet pārējo patruļu dūšīgos soļotājus roveri savāca ar mašīnu, lai neliktu Krišjāņu ticīgajiem gaidīt vairāk par trīs stundām Svētās Mises sākumu. Ticīgie gan gaidīšanas laiku kavēja ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, rovera Vincenta Tabora vecāki čakli vāca liepziedus no baznīcai apkārt sastādītajām liepām.

Explo laikā skauti nakti pārlaida no Krišjāņu baznīcas uz dienvidiem esošajā Lielo Mazuru sādžā, otrā Ičas krastā, turklāt šķērsojot upi pa privātu tiltu (Latgales eksotika!). Lielajos Mazuros starp tūju un citu košumkrūmu stādījumiem paceļas klēriķa V. Tabora bērnības mājas. Seminārista vecāki skautus sagaidīja ar atplestām rokām. Pēc mājas uzkopšanas talkas, lai vecākiem neatstātu iespaidu par mežā izbadinātiem pasaku tēliem Ansīšiem un Grietiņām, paši vārījām sātīgu biešu zupu, ar ko uzcienājām arī viesmīlīgos vecākus.

Nākamajā dienā no rīta virtuvē guļošos skautus Raivi un Hariju pamodināja spalgs sauciens: „Pavāriem – paldies! Ēdājiem – lūdzu!”, kas ir skautu tradicionālais pateicības žests ēdienreižu sākumā. Taču šoreiz tā izrādījās viltus trauksme – tikai lai pamodinātu guļošos. Taču drīz arī saklājās brokastu galds, un skauti varēja atgriezties savās mīļākajās vasaras mājās – mežā. Pa ceļam, atvadoties no rovera Vincenta un mūsu peldēšanas skolotāja Kristapa, pie brāļu Miglinieku māju ceļmalas krusta nodziedājām mūsu atvadu dziesmu „Div’ dūjiņas”.

Atceļā uz mežu iepazināmies ar vēl vairākām citām Nautrēnu novada pagātnes personību piemiņas zīmēm, piemēram, atpūtāmies starp ziedošām rozēm Antona Rancāna un Jāzepa Rancāna bijušo māju vietā. Ruskulovas baznīcā svinējām svinīgo Misi, kur kalpojošā patruļa pierādīja priekšzīmīgas ministrantu iemaņas, sagatavojot un laikus padodot turibuli apkūpināšanai, bet priesteris Staņislavs – savu pirkstu veiklību pie ērģelēm, tādejādi sagādājot prieku ruskuloviešiem un mūsu Kungam šī nomaļā lauku dievnama tabernākulā. Netika izniekots pat laiks pēdējā atceļa posmā – skauti paspēja salasīt zāļu tējas dabas konkursam.

Neiztrūka arī pārējie pasākumi, ko ir vērts pieminēt. Tā, pavāru konkursā šī gada aktuālā tēma bija Tuvo Austrumu virtuve, Lielā Spēle uz Turcijas – Sīrijas robežas (pēc provizoriskiem aptaujas rezultātiem labākā pēdējos gados – pateicība idejas autoram un režisoram!) un pašiem sava olimpiāde, kas sastāvēja galvenokārt no rovera Mārtiņa ierīkotās šķēršļu joslas pārvarēšanas.

Skautu dienas noslēdzās, atbildot viesmīlīgā prāvesta Jāzepa Aglonieša ielūgumam ierasties uz draudzes atlaidu Misi Kārsavas baznīcā. Uz šo noslēguma pasākumu draudzi un skautus iepriecināja neopresbiteris Juris Skutels, pēc Mises dodot arī jaunā priestera svētību. Lai draudze labāk novērtētu skautu centību, kuru cienījamais prāvests salīdzināja ar agrāko laiku pionieru aktivitātēm, Mises laikā stāvējām godasardzē pie skautu karoga. Laikam jau, lai efekts būtu vēl iespaidīgāks, lielā centībā pats pieteicies uz godasardzi, pārgurušais Harijs pamanījās noģībt, savukārt mūsu kapelāns centās novērst draudzes uzmanību no Harija, ar skaļu blīkšķi ielūstot konfesionāla grīdā.

Tā Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā tika pielikts punkts oficiāli tā arī neatklātajam skautu vasaras salidojumam. Gandrīz līdz baznīcas kupolam lidoja skautu beretes ar klasisko Eiropas skautu sveicienu: “Ad Mariam!” Lai Jaunava Marija, ko godinām arī kā skautu Dievmāti, savās mīļajās rokās saņem ne tikai skautu beretes ar solījumu krustiem, bet arī mūsu jaunās sirdis, un visu jauno skautošanas gadu lai palīdz tās darīt tuvākas Jēzus Sirdij!

Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt