7. maijā aprit 25 gadi, kopš Rīgas Svētā Franciska draudzē par katehēti strādā Staņislava Jostsone. Pa šiem gadiem padarīts ne mazums. Katehizēto kuplajā sarakstā minami gan priesteri, gan klostermāsas, baznīcas darbinieki un laji. Staņislava ir arī Avilas Terēzes Karmela laju kopienas locekle. Ar draudzes jauniešu un bērnu koriem ieti un sadarbībā ar priesteriem vadīti svētceļojumi uz Aglonu. Neskaitāmas svētceļnieku grupas vestas uz Aglonas svētkiem.

Par sevi Staņislava stāsta nelabprāt. Dievam viņa ticējusi jau kopš agras bērnības. Padomju gados, neskatoties uz spiedienu, Staņislava nebija ne pionieros, ne komjauniešos. Dzīves laikā notika pakāpeniska apzināta tuvošanās Dievam. Jautāta, kāpēc kļuvusi par katehēti, viņa saka, ka tas bijis paša Dieva pieskāriens, un intuīcija mudinājusi atdot dzīvi Dieva rokās, pasakot „nē” pasaulei un pasniedzējas darbam. Staņislava ar prieku izdzīvo katehētes aicinājumu un uzsver, ka viņas pienākums ir iemācīt saviem audzēkņiem tuvoties Dievam, palīdzēt viņos vairot ilgas pēc dzīves ar Dievu, bet pārējo dod pats Dievs. „Stāstu, ka Dievs ir mīlestība, kas atklājas caur Svētajiem Rakstiem un krustu, un aicinu šai mīlestībai tuvoties,” sava aicinājuma būtību skaidro katehēte.

Katru dienu Staņislavu var satikt Svētā Franciska baznīcā, kur viņa piedalās Svētajā Misē un pieņem Svēto Komūniju.

Katehēte sevi raksturo skopos vārdos, bet daudz sakāmā par savu skolotāju ir Staņislavas audzēkņiem. Vairāki no viņiem atzīst, ka, pateicoties Staņislavai jeb Stasijai, satikuši Pestītāju, pieauguši ticībā un atraduši savu vietu Baznīcā.

Svētā Franciska draudzes bērnu kora vadītāja Sarmīte Grundšteina norāda, ka, pirms 19 gadiem, sākot katehizācijas lekcijas „ķeksīša” pēc, vēl neapjauta, ka pateicoties Staņislavai, paliks Franciska draudzē, turklāt nākotnē vadīs arī bērnu kori. Staņislavas audzēknis Jānis Jākobsons norāda, ka arī viņa garīgā ceļa sākumā katehētei Staņislavai bijusi viena no galvenajām lomām: „(..) caur viņu piedzīvoju spēcīgu Svēta Gara klātbūtni, iepazinu Kristu, Katolisko Baznīcu un atgriezos pie Pestītāja.”

Audzēkņi vēl joprojām atceras skolotājas interesantās nodarbības, miera pilno stāju, spēju aizraut klausītājus un prasmi skaidrot ticības patiesības. Brigita Vanaga, kura Dievu sāka meklēt 44 gadu vecumā un apmeklēja Staņislavas vadītās nodarbības, stāsta: „Lekcijas klausījos, muti atvērusi. Jo vairāk klausījos, jo vairāk gribējās izzināt dzīves patiesības. Pabeigusi katehēzi, gribēju darboties, vest cilvēkus pie Dieva. Staņislavas lekcijas bija ļoti aizraujošas un neviena nodarbība neatkārtojās.” Klostermāsa Sandra Siliņa, kurai Stasija kļuva par krustmāti, papildina, ka nodarbības viņai bija kā svētki: „Klausījos katrā vārdā, līdz šim laikam atceros mācīto, bija sajūta, ka teiktais attiecas tieši uz mani.” Turklāt, Stasija bija tā, kas atbalstīja Sandru brīdī, kad tuvinieki nespēja pieņemt viņas aicinājumu uz dzīvi klosterī.

Nodarbību apmeklētājus aizrāva katehētes sniegtie piemēri, kuri ilustrēja nodarbībās sacīto. Piemēram, viņa salīdzināja cilvēka dvēseli ar loga stikliem, kuri vienmēr jāspodrina, lai caur tiem varētu vairāk saskatīt un ieplūst Dievišķā gaisma. Bērnu kora vadītāja arī stāsta, ka tieši Staņislava ierosinājusi klusuma brīžus sarunai ar Dievu bērnu kora izbraucienos. Sākumā tās bija pāris minūtes, kuras ar laiku pārauga stundā. Pārsteidza tas, ka vēlāk paši bērni bija tie, kas pieprasīja un praktizēja klusumstundu.

Rita Eglīte Ločmele uzsver, ka tad, kad pati sākusi apmeklēt katehēzes nodarbības un lūgties par savu ģimeni, ar laiku atgriezās arī viņas mamma, māsu ģimenes, un tagad visa lielā saime Staņislavu dēvē par krustmāti, kura ir piedalījusies un turpina palīdzēt katra garīgajā ceļā.

 Staņislavai nepatīk, ja viņu slavē, saka J. Jākobsons, tomēr viņš nespēj neatzīt, ka „Staņislava ir lieliska liecība tam, ka cilvēks, kurš atver savu sirdi Dievam un nodod sevi pilnībā Kristum, spēj nest lielus augļus savā un citu cilvēku dzīvē”. Arī Rīgas Kristus Karaļa draudzes vikārs priesteris Modris Lācis pievienojas sacītajam, paužot savu pateicību Staņislavai „gan par to, ka iemācīja katehismu, gan arī par to, ka nodeva tālāk savu dedzīgo ticību un palīdzēja aizvien dziļāk iet lūgšanu dzīvē”.

Nr.9(469) 2014. gada 10. maijs

 

Komentāri   

 
#1 Inara Čipane-Kipane 2015-01-03 05:10
Palies Staņislavai par skaistajiem braucieniem uz Aglonu un dažādiem skaidrojumiem dzīves situācijās.Lai Dieva svētība viņu vienmēr pavada!
Citēt
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt