sakralas arhitekturas izstade 2

Līdz 15. martam 2015, gada  Rīgas Svētā Pētera baznīcā apskatāma izstāde „Lietuvas sakrālā koktēlniecība un koka arhitektūra”. Tā ir divdaļīga izstāde – veidota no Veisiejas pašvaldības „Svētā Jurģa koka skulptūru konkursa” (2008 – 2012) laureātu darbiem un Lietuvas koka baznīcu lielformāta fotogrāfijām. Ar izstādi Latvijā tiek svinēta Lietuvas Valsts atjaunošanas gadadiena, kas tiek svinēta 16. februārī.

Lietuvā svētais Jurģis (latviski Juris) tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko svēto1Tradīcija vēsta, ka svētais Jurģis bija viens no Romas imperatora Diokletiāna labākajiem karavīriem. Kad imperators pieprasīja, lai visi kristieši pielūdz pagānu dievus, svētais Jurģis to vairakkārt atteicās darīt, tāpēc tika sodīts ar nāvi. Gadsimtu gaitā leģenda papildinājās ar mitoloģisku stāstu par to, ka svētais Jurģis, glābdams valdnieka meitu, nogalina pūķi, kā rezultātā daudzi cilvēki pievēršas kristietībai. Kā vēstīts izstādes pieteikumā, „šī svētā būtības un Dieva piešķirtās misijas izpratnē nav nedz skumju, nedz nostaļģijas, jo Jurģis droši un jēgpilni pārvalda situāciju un ar to atšķiras no citiem svētajiem”. 

Savu skatījumu uz lietuvisko sv. Jurģa mītu darbos atspoguļojuši vairāki zināmi lietuviešu mākslinieki, tai skaitā Rimants Zinkevičs, Vītauts Jackūns, Valentīns Butkus, Jozs Videika u.c. Izstādē eksponētās svētā Jurģa skulptūras veidotas Lietuvas koktēlniecības tradīcijās, bet ir arī mūsdienīgi dizaina formas risinājumi. Mākslinieki tiecas attēlot svētā Jurģa spēku, varonību, drosmi – lielākajā daļā skulptūru attēlota cīņa, kurā svētais nešaubīgi un triumfāli uzvar pūķi. Izstādē ir arī skulptūras ar jau uzvarētu pūķi. Svētā Jurģa cīņa simbolizē ikviena cilvēka nemitīgo cīņu ar ļaunumu. Izstādē varam ieraudzīt ikvienam cilvēkam nepieciešamo tiecību cīnīties pret grūtībām un netapt dzīves uzvarētam.

Izstādē eksponēto fotogrāfiju autors ir Raimonds Paknis (Raimondas Paknys). Izstādē attēlotie Lietuvas koka dievnami ir ļoti savdabīgi un unikāli. To individualitāte ir īpaša, neraugoties uz Rietumu mākslas stila ietekmi un katoliskās mākslas likumsakarībām. Individualitātes zīmi tajās ir atstājusi draudzes vēsture, vietējās nozīmes notikumi, baznīcas aizgādņu, kā arī to dibinātāju ambīcijas un mākslinieciskā gaume, meistaru fantāzija un mākslinieciskā izpratne. Izstādē ir attēlota gan ārējā baznīcu fasāde, gan iekštelpu skati. Āriene bieži Lietuvas baznīcām ir vienkārša, pat neizteiksmīga, savukārt interjera iekārtojums – bagātīgs un stilistiski ieturēts, veidots nevainojamā mākslinieciskā līmenī.

Lielākā daļa senāko un skaistāko Lietuvas koka baznīcu, kurās visvairāk ir saglabājies mākslas mantojums, ir Žemaitijā – Beržoru, Deguču, Ļoļu, Pikeļu, Plateļu, Sedas, Trīšķu, Grūšlauķes dievnami vienmēr tiek minēti kā iespaidīgākie Lietuvas „koka baroka” piemēri. Savukārt bagātākajām draudzēm vai mūku kopienām piederējušas sarežģītāka plānojuma un apjoma baznīcas (Lauksodža, Alsēdžu), kuras būvēja ļoti pieredzējuši un profesionāli celtnieki. Vairāk saskares punktu ar stilistisko mūra arhitektūru ir Užnemunes vai agrākajām Viļņas bīskapijas robežās esošajām vecajām koka baznīcām (Griškabūdža, Prienu, Šešoļu, Tabarišķu).

Izstādes apļveida iekārtojums, kura galvenā daļa izvietota Pētera baznīcas sānu jomos, ir veiksmīgs. Tas apmeklētājam ir parocīgs un vienlaikus simbolizē dzīves nemitīgo ritējumu. Izstādes eksponēšanai piemērota ir tieši baznīca, nevis izstāžu zālē, tās interjers uzsver kristīgo tematiku – svētais Jurģis necīnās ar vienkāršu pūķi, bet ar grēku. Un dievnamu fotogrāfijas nav nejauša izstādes daļa. Baznīca vienmēr ir klātesoša šajā cīņā ar ļauno. Fotogrāfijas mijas ar skulptūrām, radot pa daļai kristīgu, pa daļai mītisku atmosfēru. 

[1] Par nozīmīgāko Lietuvā uzskata svēto Kazimiru.

Nr. 4 (508) 2015. gada 28. februāris

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt