gsdgsgsd

No kreisās: māsa Elija un māsa Marija sarunā ar Daci Stirāni.

2015.gada augusta otrajā pusē Ikšķiles Karmela klosteri apmeklēja Esenes Karmela klostera bijusī priore māsa Marija Renata no Svētā Gara, kuru ciemos uzaicināja Ikšķiles klostera vadītāja māsa Elija. Māsa atbrauca tikai uz īsu laiku un kopā ar māsu Eliju piekrita īsai intervijai.

Kā Jums patīk Ikšķiles klosteris, vai nav par lielu?

Klosteris ir skaists un par lielu arī nav. Ja māsu skaits pieaugs, tad ir labi, ja ir vairāk vietas. Jo klauzūra tomēr zināmā veidā ir ierobežojums, jo māsas to neatstāj, neiziet ārpus tā sienām, tāpēc ir labi, ka ir vairāk vietas nekā parastos klosteros.

Vai nav kopumā tā, ka klosteros paliek mazāk māsu, ka klosteri ir palikuši pustukši?

Jā, tāda tendence ir. Pēdējos gados Vācijā ir aizslēgti divi vai trīs karmela klosteri. Tomēr jāatzīst, ka klauzūras klosteros aicinājumu skaits ir lielāks nekā citos. Interesanti, ka aicinājumu skaits ir lielāks tajos klosteros, kur ir saglabājusies dzīve Avilas Terēzes garā. Lielāks skaits aicinājumu mūsdienās ir tieši klauzūras tipa klosteros

Vai tas nozīmē, ka Dievs aicina mazāk?

Tā nav. Jaunie cilvēki vienkārši nedzird Dieva aicinājumu, jo mums apkārt ir arvien vairāk trokšņa, attēlu. Tie ir visur: reklāmās, TV, datorā. Jaunieši ir aizņemti ar citām domām. Un viņi nedzird, jo Dievam ir nepieciešams miers.

Tas nozīmē, ka aicinājumu var sadzirdēt tikai tad, kad no tā visa esi nošķīries?

Gluži tā nav, bet, ja vienmēr ir troksnis, ja vienmēr kaut kas ir ieplānots, ja vienmēr ir sagatavota un pilna dienas programma, tad klusumam, mieram un Dievam vienkārši nav laika. Piemēram, pie mums dažreiz ierodas skolēni, kuriem dienas ir saplānotas, kuriem pēc skolas ir sporta, mūzikas un citas nodarbības. Paiet laiks, līdz viņi sāk manī ieklausīties, mani dzirdēt. Un es jūtu, ka viņi meklē Dievu. Tad, kad viņi iziet pēc stundas vai ilgāka laika, parasti saka, ka atkal viņiem apkārt būs pasaule ar tās trokšņiem. Tas vienkārši ir par daudz. Dienas programmā būtu jāieplāno arī mierīgākas nodarbības. Arī mūzika var būt mierīgāka, jo arī caur to Dievs var uzrunāt.  

Vai jūs sarunājaties ar sievietēm, kas nāk un jautā, vai viņām ir aicinājums?

Jā.

Kā jūs atpazīstat, ka viņām ir aicinājums?

Tas nav viegli. Vispirms es ar šiem cilvēkiem runāju, un jau pirmajā sarunā var rasties nojausmas, tomēr ļoti bieži paiet ilgs laiks, lai konkrēto cilvēku izprastu.

Par aicinājuma atpazīšanu gribu pastāstīt kādu piemēru. Šogad jūlijā pie mums uz Esenes klosteri atnāca viena 21 gadu veca meitene, kura sacīja, ka grib iestāties karmelā. Mūsu priore, kā arī es jau no pirmā acu uzmetiena nojautām, ka vismaz pagaidām tam piekrītam. Viņa nāk no ticīgas ģimenes, un viņā var uzreiz atpazīt aicinājumu. Tagad, kamēr ciemojos Latvijā, šī meitene nāk pie priores otro reizi, bet 3. septembrī viņa tiks iepazīstināta ar citām māsām, kas jau salikušas mūža solījumus. Viņas balsos, vai meiteni uzņems kā kandidāti vai ne.

Balsos?

Jā, notiks slēgta balsošana.

Māsa Elija: Agrāk to darīja ar melnām un baltām pupiņām. Mēs Ikšķilē arī balsojam ar pupiņām.

Māsa Marija: Balsošana notiek bieži. Pirmo reizi mūža solījumus salikušās māsas balso, vai kandidātei būs ļauts iestāties klosterī, otro reizi – vai būs ieģērbšana, trešo reizi – vai viņai būs ļauts salikt pirmos solījumus, un ceturto reizi – vai viņa drīkst salikt mūža solījumus.

Vai ir gadījies uzreiz saprast – te nav tava vieta? Kādos gadījumos?

Jā, dažreiz to tiešām var uzreiz redzēt. Un mums ir sešu gadu pārbaudes laiks līdz mūža solījumu salikšanai, lai arī šai laikā varētu aicinājumu atpazīt. Kādreiz bija tikai pieci. Arī mums ar māsu Eliju bija tikai pieci.

Kad tas bija?

Es iestājos 1967. gadā, man bija 28 gadi.

Māsa Elija: Man toreiz bija 24 gadi. Iestājos tai pašā gadā.

Māsa Marija: Ir labi nenākt uz klosteri uzreiz pēc skolas, jo dzīves pieredze ir svarīga, lai cilvēks saprot, ka arī dzīvē nav viegli.

Kāpēc noviciāta laiks ir pagarināts līdz sešiem gadiem?

Tas tāpēc, ka daudzas meitenes nav apguvušas katehēzi. Turklāt dzīve ārpus klostera mūsdienās ir daudz citādāka nekā pie mums, klosterī. Agrāk tik krasa atšķirība nebija.  Piemēram, meitenes strādāja un palīdzēja mājās: šuva, tīrīja, gatavoja ēst. Šodien daudzas meitenes to visu neprot. Viņām klosterī sākumā jāmācās, jo daudz ko mēs nepērkam, darām un gatavojam pašas. Turklāt karmela klauzūras klosterī nav mobilā telefona, datorus arī var lietot tikai noteiktiem darbiem, piemēram, rēķinu samaksai, pastkartīšu gatavošanai.

Vai laicīgā dzīve nepieprasa, lai māsa sāktu nodarboties arī ar citām lietām?

Noteikti. Tāpēc tagad daudzos klosteros gatavo sveces un skaistas pastkartes. Mums ir hostiju ceptuve, bet no tās mēs nespējam izdzīvot. Tāpēc dzīvojam vairāk no ziedojumiem. Klauzūrā nopelnīt naudu ir grūti.

Māsa Elija: Arī Ikšķilē cepam hostijas. Bet arī no tā dzīvot īsti nevar. Vācijā rakstīja, ka daudzās valstīs cep mazāk hostiju, jo Polija ar tām apgādā.

Māsa Marija: Bet mēs domājam visu laiku, ko varam darīt. Piemēram, ir māsas, kas tulko, ir kādas, kas attālināti ar interneta starpniecību strādā kā priesteru un bīskapu sekretāres.

Māsa Marija Renata, vai klostera vadīšana ir grūts darbs un kas jums šai misijā palīdz?

Tas ir grūts darbs, un šodien pat vēl sarežģītāks nekā agrāk. Lai to īstenotu, vispirms ir svarīgi palikt attiecībās ar Dievu, spēt sadzirdēt Dieva gribu, tāpēc ir nepieciešams kluss laiks. Tad jāsaka „nē” telefonam un daudzām citām lietām, lai dzirdētu Dievu, lai dzirdētu, ko Viņš lūdz.

Ko Dievs lūdz?

Piemēram, izveidot klosteri un iet garīgu ceļu. Kad Dievs aicina, tad pieprasa, lai mēs pametam visu un sekojam Viņam. Tas var būt ļoti grūti.

Cik ilgi jāgaida līdz slēgta tipa klauzūrai Ikšķilē?

Māsa Elija: Pašreiz klauzūra ir atvērta būvniecības darbu dēļ un arī tāpēc, ka trūkst māsu. Kopienā vajag sešas māsa ar mūžīgiem solījumiem, bet mums ir tikai četras. Sākām trīs. Esenē ir 13 māsas.

Māsa Elija, vai jums pietrūkst klauzūras?

Es dzīvoju kā klauzūrā. Mani netraucē tas, kas notiek man apkārt. Arī ar strādniekiem. Šobrīd tas ir mans uzdevums. Es ļoti gaidu un ceru, ka nākamajā gadā būs klauzūra, bet varu pagaidām dzīvot arī tā.

Nr. 17 (521) 2015. gada 12. septembris

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt