XXI gadsimta izglītības uzstādījumi ir:

-          mācīties zināt,

-          mācīties saprast,

-          mācīties dzīvot kopā,

-          mācīties būt.

Jaunās zināšanas un informācijas tehnoloģijas – to radītās iespējas un vienlaikus nākotnes profesijām diktētās prasības – dramatiski iespaido mācību saturu un arī formu. Šodienas skolēniem zinību apguvē noārdās agrāk strikti nospraustās robežas starp skolā apgūstamiem priekšmetiem – tās saplūst, palīdzot mācībās iegūt plašāk pielietojamas iemaņas, un universālāku priekšstatu par sevi un pasauli. Tāpēc mēs patlaban dzīvojam laikā, kad pasaulē nomainās līdz šim tradicionālais un par pašsaprotamu uzskatītais vispārējās izglītības modelis – noteikta zināšanu apjoma „mehāniska”, nekritiska uzkrāšana.

Šī izglītības paradigmas maiņa sniedz gandarījumu mums, Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) skolotājiem, jo šī „modernā tendence” tiek balstīta priekšstatā, kas veido katoliskās izglītības tradīcijas pamatprincipu: uzlūkot cilvēku visā viņa veselumā. Jau pats jēdziens „katolicisms” sengrieķu valodā nozīmē „universāls, visaptverošs”. Katoliskās izglītības priekšrocība ir integrālais humānisms, kas apvieno cilvēka racionālās spējas un apgaismotu intuīciju. Šāds mācīšanās process aptver visus cilvēka esības resursus: fizisko, kognitīvo, morālo, emocionālo, garīgo, sociālo un viņa gribu. Neviens no šiem cilvēka esības resursiem nav mazāk vai vairāk svarīgs, izglītības procesā tiem visiem jātiek samērotiem. Ģimnāzijas uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus tam, lai skolēna potenciāls pēc iespējas pilnīgāk attīstītos visos viņa esības resursos.

Lasīt tālāk: Personības vispusība – mūsu mērķis

Piecpadsmit ģimenes, kā arī vairāki jaunieši marta beigās tikās kopienas „Chemin Neuf” mājā Liepājā, lai izglītotos bērnu audzināšanā. Mācības sniedza kopienas „Chemin Neuf” pāris Rūta un Kaspars Poikāni, kas paši ir piecu bērnu vecāki un pazīstami arī kā ikonu gleznotāji.  

Ģimeņu izglītošana bērnu audzināšanas jautājumos kopienā aizsākās jau aptuveni pirms desmit gadiem Kānas misijas ietvaros Francijā, Lionā. Vairākām kopienas ģimenēm bija radušies vairāki jautājumi. Kā reāli iemiesot šo kristīgo aicinājumu – būt mazai baznīcai? Kā pārējai pasaulei pavēstīt par Dieva mīlestību ar savas ģimenes piemēru? Kopienas „Chemin Neuf” dalībniecei, ģimenes mātei un psiholoģei Helēnai Karuzānei radās doma uzsākt vecāku izglītošanu, kuru veidotu divi spārni – ticība un prāts. Ticības spārns tika balstīts Bībelē, Baznīcas mācībā par ģimeni, ignāciskajā garīgumā, kurā sakņojas pati kopiena, savukārt prāta zars - mūsdienu psiholoģijas sasniegumos. Mācību veidošanā izmantoja vairākus mūsdienu bērnu psihologus, kuru sasniegtais sakņojas arī kristīgajās vērtībās: Rosu Kembelu (grāmatas „Kā mīlēt savu bērnu” u.c. autors), Geriju Čapmanu (pazīstams kā piecu mīlestības valodu autors), Tomasu Gordonu (piedāvājis modeļus, kā vecākiem bez sodiem un apbalvojumiem risināt konfliktus ar bērniem). Rezultātā kopiena izveidoja formāciju „Kāna vecākiem”, kas ietver vairākas pēcpusdienas, nedēļas nogali gadā, aicinot pārus noklausīties mācības un veikt uzdevumus par bērnu audzināšanas jautājumiem. Vēlāk aizsākās vēl viena kalpošana - „Kāna ģimenēm”. Tās laikā ģimene ar bērniem piedalās nedēļu garā sesijā, kurā kopā ar vecākiem aktīvi līdzdarbojas arī bērni. Piemēram, apcerot Jēzus piedzimšanu, vecāki ar bērniem pārrunā, kā izdzīvojuši katra piedzimšanu, dažkārt lūdzot saviem bērniem arī piedošanu par kādu konkrētu attieksmi. 

Lasīt tālāk: Mīlēt savu bērnu ir jāmācās

Vairākas reizes man gadījās dzirdēt pārmetumus, ka katoļiem viss ir ļoti veikli iekārtots. Ja kāds ir sagrēkojis, tad var aiziet pie grēksūdzes, un pestīšana garantēta. Varot grēkot tālāk, jo tik un tā priesteris dos grēku piedošanu. Žēl, ka arī daudzi katoļi tā uzskata. Acīmredzot, kad mācījās svētdienas skolā, tad neiegaumēja skaidrojumu par pieciem derīgas grēksūdzes nosacījumiem.

Vai tiešam viss ir tik vienkārši un pietiek tikai regulāri mesties ceļos pie biktskrēsla restēm, lai sasniegtu Dieva apsolīto Valstību? Tā ir taisnība, ka pestīšanu mēs sasniedzam tikai un vienīgi pateicoties Kristus nopelniem, bet tas nenozīmē, ka tā tiek piešķirta visiem automātiski. Dievs nekad cilvēku nepiespiež pieņemt Viņa dāvanas, tāpēc arī pašiem nepieciešams vēlēties būt pestītiem.

Katrs grēks mums traucē ceļā uz Dieva valstību, un Grēksūdzes sakraments tiešām ir nepieciešams, lai atbrīvotos no grēku nastas. Bet atcerēsimies, grēksūdzē mums tiek piedota vaina par grēkiem, kamēr sods paliek. To var salīdzināt ar ceļa negadījumu. Vaina avāriju izraisījušajam tiek piedota, ja cietušā transportlīdzekļa īpašnieks saka, ka netur ļaunu prātu par piedzīvoto izbīli, zilumiem. Taču paliek vēl reālie avārijas radītie zaudējumi, un kādam par mašīnas labošanu tomēr ir jāsamaksā.

Lasīt tālāk: Kas ir atlaidas?

RKG 2014 09 01 5

Nereti mūsu topošo audzēkņu vecākiem un citiem cilvēkiem, pirmo reizi saskaroties ar Rīgas Katoļu ģimnāziju vai vispār uzzinot par tās pastāvēšanu, rodas maldīgs iespaids, ka mūsu skolā tiek piedāvāta principiāla alternatīva laicīgajai Latvijas izglītības sistēmai. Uzzinot, ka esam valsts akreditēta mācību iestāde, kas nodrošina vispārējās izglītības apguvi un izsniedz valsts atzītus izglītības dokumentus, daļa no viņiem izjūt atvieglojumu. Savukārt citi, iespējams,ir samulsuši, jo tiešām ticis cerēts uz izolētu klerikālu vidi ar bargu disciplīnu, kas efektīvi norobežo atvasi no grēcīgās pasaules un tās varbūtējām ļaunām ietekmēm.

Ejot pa Ojāra Vācieša ielu un ienākot pa ģimnāzijas vārtiem, jūs noteikti līdz ar to nenokļūsiet kādā pavisam pilnīgi citā pasaulē. Mūsu skola un tās audzēkņi ir daļa no šīs pasaules, valsts, sabiedrības un, protams, Torņkalna. Kristietībā nepastāv norobežošanās ideja: katrs kristietis ir aicināts dzīvot normālu sociālo dzīvi, un arī mūsu misija ir sagatavot bērnus šādai dzīvei. Pedagogi vada skolēnus caur dažādiem vecumposmiem, palīdzot viņiem ne tikai iegūt zināšanas, bet saprast arī dzīves pamatvērtības. Mūsdienu tehnoloģiju pasaule ļoti ievaino cilvēku psihi, viņā zūd dabiskā izjūta attiecībās ar pārējo radību (cilvēks arī ir radība).Tāpēc kristīgā skola var būt vieta, kur cilvēks iemācās pozitīvo attieksmi pret visu Dieva radību.

Lasīt tālāk: Kristīgā skola – izglītība ar papildus dimensiju

Gadās, ka sarunās ar cilvēkiem, kas baznīcu apmeklē ļoti reti, bet ne tikai ar viņiem, nākas dzirdēt jautājumu „Vai tad Vatikāns jums nemaksā algu?”.
Tiešām, Baznīcas finansiālā puse vienmēr izraisa lielu interesi, jo pastāv stereotips, ka garīdznieki ir diezgan bagāti. Kādā no Polijas draudzēm diezgan turīgi cilvēki reiz pateica, ka neko nedos par bērēm, jo pāvests Francisks esot teicis, lai priesteri neprasa naudu no ticīgiem. Acīmredzot līdz galam nebija sapratuši, par ko runāja pāvests.
Tādēļ vērts pieskarties tādam tematam kā intencijas, ko ticīgie „pasūta” priesterim, lūdzot, lai viņš nocelebrē Svēto Misi kādā nodomā. Pamēģināsim aplūkot tā teoloģisko pamatojumu, pieskarsimies praktiskiem jautājumiem un arī atklāsim dažus „noslēpumus”, kas saistās ar priesteru ienākumiem.

Lasīt tālāk: Svētās Mises intencijas – kas tas ir?