Mucenieki Liene Minoviča 4

„Katoļu Baznīcas Vēstneša” iepriekšējos numuros jau sākām nedaudz apskatīt jautājumu par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijā. Daudziem joprojām ir neskaidrības, jautājumi un visdažādākās versijas par to, kā patvēruma meklētāji un bēgļi dzīvo, ar ko nodarbojas, cik daudz naudas saņem. Lai gūtu skaidrību, apmeklējām patvēruma meklētāju izmitināšanas centru „Mucenieki”, kurā patlaban uzturas 48 cilvēki. Viņu vidū ir 15 bērni.

Mucenieku ciems atrodas aptuveni pusstundas braucienā no Rīgas centra. Padomju gados te bija padomju armijas karaspēka daļas pilsētiņa. Tagad ciematā ir arī patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs „Mucenieki”, kas tika atklāts 1998. gadā. Centra tuvumā ir vēl pāris padomju laika daudzdzīvokļu mājas, futbola laukums, kur vietējie kopā ar centra iemītniekiem uzspēlē futbolu, veikals, plaša zaļā zona.

Trešdienas rītā dzīve šeit šķiet salīdzinoši mierīga. „Diena šeit vienmēr sākas tikai ap pl.10 no rīta,” sasveicinoties skaidro centra „Mucenieki” vadītāja Edīte Pavlova. Tas tāpēc, ka patvēruma meklētājiem strādāt nav atļauts. Atļauju strādāt var iegūt vienīgi tad, ja uzturas centrā vairāk nekā deviņus mēnešus, neiegūstot ne bēgļa, ne alternatīvās personas statusu.

Centra iemītnieku rīcībā ir četras virtuves, datortelpa un apmācību klase, trenažieru zāle, bērnu istaba, bibliotēka un nelielas dzīvojamās istabas, kurās ir pa divām divstāvīgām gultām. Centra iemītniekiem tiek nodrošinātas naktsmājas, gulēšanai nepieciešamās lietas, bet par saņemto dienas naudu, kas ir 2,15 eiro dienā, sevi jāapgādā ar nepieciešamo pārtiku un higiēnas precēm. „Šai posmā viņi nesaņem nekādu pabalstu,” uzsver E. Pavlova. Laikā no pl. 6 līdz 23 centra iemītnieki var uzturēties ārpus „Muceniekiem”. Nakts jāpavada centrā. Lai uzturētos ārpus centra ilgāku laiku, jālūdz īpaša atļauja. 

Patvēruma meklētājs, bēglis un persona ar alternatīvo statusu ir trīs dažādas lietas. Patvēruma prasītāji Latvijā var pretendēt uz bēgļa vai alternatīvo statusu. Alternatīvo statusu var piešķirt, ja personai mītnes zemē draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, pazemojoša sodīšana vai necilvēcīga izturēšanās. Šo statusu var piešķirt arī gadījumos, kad personai ārēju vai iekšēju bruņotu konfliktu dēļ nav iespējams atgriezties savā mītnes zemē un ir nepieciešama aizsardzība. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savā mītnes zemē rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.

Centrā uzturas tikai patvēruma meklētāji. Parasti viņi šeit ierodas tā: pie Latvijas robežas aizpilda iesniegumu, ka vēlas patvērumu Latvijas Republikā. Robežsardze turpat viņus intervē. „Bet būs jauns patvēruma meklētāju likums, un tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Patvēruma lietu nodaļa pārņems intervēšanas funkciju,” informē E. Pavlova. Saņemtā informācija tiek nosūtīta PMLP. Ja jau uz robežas ir aizdomas vai tiek konstatēts, ka cilvēks varētu būt bīstams sabiedrībai, viņš netiek nosūtīts uz Muceniekiem, bet gan uz aizturēto imigrantu izmitināšanas centru Daugavpilī. Turklāt liela daļa no šiem cilvēkiem iesniegumu vispār nav rakstījuši, jo šķērsojuši robežu nelegāli. Ja tiek noskaidrots, ka viņi sabiedrībai nav bīstami, arī šie cilvēki nokļūst Muceniekos.

Gaidot alternatīvo vai bēgļa statusu, patvēruma meklētājiem jāuzturas Muceniekos. Parasti lēmums tiek pieņemts trīs līdz četru mēnešu laikā. Maksimālais gaidīšanas laiks ir deviņi mēneši, bet, ja patvēruma meklētājs lēmumu pārsūdz, tad process var būt ilgāks. Ja tiek piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, tad centrs ir jāpamet.

Kā pastāstīja centra vadītāja, Mucenieku ciema iemītnieki pie patvēruma meklētājiem jau pieraduši. Daudzi ir izveidojuši pat draudzīgas attiecības, kas ir tikai apsveicami. Kāds gruzīnu puisis te ir atradis savu otru pusīti. Arī konflikti esot bijuši tikai gruzīnu puišiem ar vietējiem puišiem un tikai meiteņu dēļ.

Patvērumu Latvijā visvairāk meklē cilvēki no Ukrainas, Gruzijas, Vjetnamas, arī Afganistānas, Sīrijas, Irākas, retāk no citām valstīm. Kā pastāstīja PMLP darbinieces Santa Jonate un Undīne Priekule, līdz šim nav ticis piešķirts bēgļa statuss nevienam Ukrainas vai Gruzijas iedzīvotājam, jo šajās valstīs oficiāli kara darbība nav izsludināta. Līdz ar to viņi var migrēt savas valsts robežās uz drošāku reģionu. Viņiem ir jāatgriežas savās mītnes zemēs. Arī reliģiskā piederība ir ļoti dažāda. Piemēram, no Afganistānas un Vjetnamas, kā arī no Ukrainas atbrauc kristieši. Tomēr centrā ir arī citu reliģisko piederību cilvēki.

Runājot par 250 patvēruma meklētājiem, kas nākamo gadu laikā Latvijai būs jāuzņem, E. Pavlova uzsver, ka tas notiks divu gadu laikā un sākot no nākamā gada sākuma. Šie cilvēki neieradīsies vienlaicīgi. Turklāt centram nav arī iespējas tik daudz cilvēkus vienlaicīgi uzņemt. Pēc viņas sacītā, „sāpīgākais posms nav pirmreizējā patvēruma meklētāju uzņemšana, bet gan tas, kur šie cilvēki uzturēsies vēlāk, jo šajā sadaļā vēl nav izveidota sistēma”. Šai posmā vienīgo reālo palīdzību nu jau bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušie gūst no organizācijas „Patvērums „Drošā māja”, kā arī gadu vai deviņus mēnešus (atkarībā no statusa) saņem pabalstu 256,12 eiro apmērā mēnesī.

Dodoties prom no „Muceniekiem”, pagalmā satiekam kādu vīrieti, kurš vingro. Tas ir Faro no Sīrijas. Latvijā viņš ir jau pāris mēnešus un sarunājas ar mums krieviski, jo iepriekš pavadījis sešus gadus Krievijā. Uz jautājumu par to, kāpēc ieradies Latvijā, Faro atbild, ka kopā ar vēl diviem draugiem pameta Krieviju, jo Krievijas valdība lika atgriezties Sīrijā un karot valdības armijas rindās.

36 gadus vecais vīrietis priecājas, ka zina krievu valodu, cer iegūt bēgļa statusu un atrast darbu. Viņš ir elektromehāniķis. Muceniekos viņam patīkot, apkārtējie iedzīvotāji ir pieklājīgi. Tomēr ir arī garlaicīgi. Tepat ir veikals. Diemžēl cenas šeit ir augstas, tāpēc dažreiz kopā ar draugiem viņi aizbrauc iepirkties uz Rīgas centrāltirgu. Tas gan notiek reti, jo saņemtā dienas nauda ir maza.

Uz soliņa sēž vēl kāds vīrietis. Sarunāties ar viņu nevaram, jo nespējam atrast valodu, kuru abi saprotam. Ar žestu un dažu angļu valodas vārdu palīdzību spēju vien atklāt, ka viņš ir no Irākas. Muceniekos dzīvo arī viņa meita un sieva.

Par to, kas notiek tad, kad „Mucenieki” jāpamet, kādā no nākamajām reizēm.

Nr. 16 (520) 2015. gada 22. augusts