Ziņu aģentūra BNS arhibīskapam jautāja, vai un kā Romas katoļu Baznīca Latvijā varētu iesaistīties bēgļu uzņemšanā?
Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs atzina, ka ir gatavs uzrunāt draudzes, lai lūgtu tās iesaistīties bēgļu uzņemšanā un integrācijā. Runājot par konkrētiem soļiem – kāda sieviete no Romas katoļu Baznīcas Latvijā jau ir piedāvājusi savu māju bēgļiem. Arhibīskaps par to ir informējis valdības vadītāju Laimdotu Straujumu.
Runājot par problēmu kopumā, arhibīskaps uzskata, ka vislabākais risinājums būtu bēgļus izmitināt valstīs, kas ir ģeogrāfiski pēc iespējas tuvāk šo cilvēku dzimtenei, un šos līdzekļus, ko Eiropas Savienības valstis izmanto bēgļu jautājuma risināšanai, novirzīt šīm valstīm kā atbalstu. Turklāt arhibīskaps uzskata, ka ir jārisina iemesli, kāpēc vispār bēgļi atstāj savu zemi – vai tie militārie konflikti, vai nabadzība, vai klimata pārmaiņas. Diemžēl mūsdienās politiskie mērķi ņem virsroku pār humanitārajiem. Peļņas kāre ir lielāka par vēlmi šos konfliktus atrisināt.
Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs aicina Latvijas sabiedrību apliecināt vispārcilvēciskās vērtības un pieņemt 250 bēgļus no karadarbības skartajām valstīm, kā arī Latvijas amatpersonas bēgļu nometnēs izvēlēties tos cilvēkus, kas tiek vajāti reliģiskās pārliecības dēļ, īpaši Irākas un Sīrijas kristiešus.
Kristieši šajās kara skartajās valstīs ir visvairāk vajātā sabiedrības grupa. Piemēram, Irākā līdz 2003. gadam dzīvoja pat pusotrs miljons asīriešu kristiešu, taču šodien vairs tikai pusmiljons. Gandrīz miljons Irākas kristiešu šo pēdējo desmit gadu laikā ir devušies bēgļu gaitās, daudzi ir nogalināti. Viņi šajās zemēs ir dzīvojuši vairāku tūkstošu gadu garumā un vienmēr varējuši brīvi praktizēt savu reliģisko pārliecību. Šobrīd tas rada draudus viņu dzīvībai.
Nr. 15 (519) 2015. gada 8. augusts