XXI gadsimta izglītības uzstādījumi ir:

-          mācīties zināt,

-          mācīties saprast,

-          mācīties dzīvot kopā,

-          mācīties būt.

Jaunās zināšanas un informācijas tehnoloģijas – to radītās iespējas un vienlaikus nākotnes profesijām diktētās prasības – dramatiski iespaido mācību saturu un arī formu. Šodienas skolēniem zinību apguvē noārdās agrāk strikti nospraustās robežas starp skolā apgūstamiem priekšmetiem – tās saplūst, palīdzot mācībās iegūt plašāk pielietojamas iemaņas, un universālāku priekšstatu par sevi un pasauli. Tāpēc mēs patlaban dzīvojam laikā, kad pasaulē nomainās līdz šim tradicionālais un par pašsaprotamu uzskatītais vispārējās izglītības modelis – noteikta zināšanu apjoma „mehāniska”, nekritiska uzkrāšana.

Šī izglītības paradigmas maiņa sniedz gandarījumu mums, Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) skolotājiem, jo šī „modernā tendence” tiek balstīta priekšstatā, kas veido katoliskās izglītības tradīcijas pamatprincipu: uzlūkot cilvēku visā viņa veselumā. Jau pats jēdziens „katolicisms” sengrieķu valodā nozīmē „universāls, visaptverošs”. Katoliskās izglītības priekšrocība ir integrālais humānisms, kas apvieno cilvēka racionālās spējas un apgaismotu intuīciju. Šāds mācīšanās process aptver visus cilvēka esības resursus: fizisko, kognitīvo, morālo, emocionālo, garīgo, sociālo un viņa gribu. Neviens no šiem cilvēka esības resursiem nav mazāk vai vairāk svarīgs, izglītības procesā tiem visiem jātiek samērotiem. Ģimnāzijas uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus tam, lai skolēna potenciāls pēc iespējas pilnīgāk attīstītos visos viņa esības resursos.

Mēs izkopjam arī cilvēka reliģisko dimensiju, kas diemžēl vairumā skolu tiek ignorēta – tā ir katoliskās un sekulārās izglītības visbūtiskākā robežšķirtne.

Mūsu darba mērķis ir vispusīgi attīstīta personība – jo kā teica mācītājs Juris Rubenis konferencē par ANO ģenerālsekretāru Dāgu Hammeršeldu: „Problēmas nevar atrisināt spējīgi, attīstīti, bet vienpusīgi cilvēki.”  Mācību procesā liels uzsvars tiek likts uz kritiskās domāšanas attīstību skolēnos. Katra mācību priekšmeta – protams, arī ticības mācības – uzdevums ir mācīt bērnam domāt dziļi, kritiski un produktīvi, salīdzināt un izvērtēt. Kristīgais pasaules redzējums ir reāls – tas nekad cilvēkam nepiedāvā ilūzijas, bet māca viņam skaidri ieraudzīt pasauli, tajā un arī sevī notiekošo. Šādu redzējumu mēs, RKĢ skolotāji, vēlamies attīstīt arī savos audzēkņos.

Ir pierasts uzskatīt, ka kristīgām skolām gluži vai neizbēgama ir humanitāra ievirze. Taču tam nav faktiska pamatojuma. Tāpēc patlaban tiek meklētas iespējas RKĢ mācību programmā – atbilstoši gan katoliskās izglītības tradīcijām, gan mūsu skolēnu un viņu vecāku vēlmēm – likt daudz jūtamāku uzsvaru uz dabas zinātņu un svešvalodu apguvi. Jo šie ir divi patiesi vērtīgi instrumenti mūsdienu dinamiskajā un mainīgajā pasaulē. Mēs šodien īsti nezinām, kuras tieši profesijas būs pieprasītas pēc desmit gadiem. Nezinām arī to, vai kādi tagad pašsaprotami arodi nākotnē vispār pastāvēs. Tāpēc nevaram kategoriski paziņot, ka mūsu skolēniem turpmāk būs vajadzīgas kādas pavisam konkrētas iemaņas, savukārt citas – nē. Tomēr varam būt pārliecināti, ka viņiem noteikti noderēs dabas zinātņu dotais priekšstats par pasauli kopā ar prasmi domāt, vērtēt un pieņemt lēmumus, kā arī valodu dāvātā prasme saprasties un būt saprastiem.

Nr. 8 (512) 2015. gada 25. aprīlis