Vairākas reizes man gadījās dzirdēt pārmetumus, ka katoļiem viss ir ļoti veikli iekārtots. Ja kāds ir sagrēkojis, tad var aiziet pie grēksūdzes, un pestīšana garantēta. Varot grēkot tālāk, jo tik un tā priesteris dos grēku piedošanu. Žēl, ka arī daudzi katoļi tā uzskata. Acīmredzot, kad mācījās svētdienas skolā, tad neiegaumēja skaidrojumu par pieciem derīgas grēksūdzes nosacījumiem.

Vai tiešam viss ir tik vienkārši un pietiek tikai regulāri mesties ceļos pie biktskrēsla restēm, lai sasniegtu Dieva apsolīto Valstību? Tā ir taisnība, ka pestīšanu mēs sasniedzam tikai un vienīgi pateicoties Kristus nopelniem, bet tas nenozīmē, ka tā tiek piešķirta visiem automātiski. Dievs nekad cilvēku nepiespiež pieņemt Viņa dāvanas, tāpēc arī pašiem nepieciešams vēlēties būt pestītiem.

Katrs grēks mums traucē ceļā uz Dieva valstību, un Grēksūdzes sakraments tiešām ir nepieciešams, lai atbrīvotos no grēku nastas. Bet atcerēsimies, grēksūdzē mums tiek piedota vaina par grēkiem, kamēr sods paliek. To var salīdzināt ar ceļa negadījumu. Vaina avāriju izraisījušajam tiek piedota, ja cietušā transportlīdzekļa īpašnieks saka, ka netur ļaunu prātu par piedzīvoto izbīli, zilumiem. Taču paliek vēl reālie avārijas radītie zaudējumi, un kādam par mašīnas labošanu tomēr ir jāsamaksā.

Dievs uzņemas „samaksāt” zaudējumus, no mums pieprasot tikai simbolisku „zaudējumu segšanu”. Šo simbolisko zaudējumu segšanas praksi katoļu Baznīcā pazīstam kā atlaidas. Sods nav saistīts ar to, ka Dievs vēlas cilvēkam „atriebties” par nepaklausību. Tas ir vajadzīgs cilvēka šķīstīšanai. Atlaidas, ko Jēzus Kristus vārdā piešķir Baznīca, ir šī soda atlaišana; ja cilvēks pēc atlaižu saņemšanas nomirst, tad viņam tiek atvērti Dieva Valstības vārti, jo cilvēks atrodas tādā pat stāvoklī, kā uzreiz pēc Kristības sakramenta saņemšanas. Visas ar atlaidām saistītās darbības un lūgšanas parāda cilvēka vēlēšanos saņemt šo Pestītāja sarūpēto žēlastību. Dievs Baznīcai ir devis varu norādīt, kādas var būt atlaidas (pilnas – tad tiek atlaists viss sods par grēkiem, vai daļējās, kad tiek piedota tikai soda daļa) un kas tās var saņemt (sal. Mt 16,19; Katoļu Baznīcas Katehisms nr. 1471). Šie noteikumi nav nemaz grūti izpildāmi, vajadzīga tikai zināma disciplīna. Ar Dieva žēlastības palīdzību tas ir iespējams.

Obligātie nosacījumi pilno atlaižu saņemšanai

Pilno atlaižu saņemšanai ir pieci obligātie noteikumi. Ja kāds no tiem netiek izpildīts, tad atlaidas ir tikai daļējās.

Pirmais noteikums ir „nebūt piesaistītam pie jebkāda grēka – pat ikdienišķā”. Tas ir viens no svarīgākiem noteikumiem, jo izslēdz kristieša dzīvē iespēju nodarboties ar „garīgo kombinēšanu”, t. i., grēkot, tad saņemt piedošanu, bet pēc tam turpināt grēkot. Nepiesaistīties pie grēka nozīmē mīlēt Dievu un ienīst grēku. Tā ir patiesas atgriešanas pazīme – kaut arī cilvēkam gadās grēkot, viņš tomēr aiz mīlestības pret Dievu ir gatavs cīnīties ar savām vājībām, nesmelt prieku no grēka un nožēlot. Pie grēka nepiesaistīts cilvēks nekad necentīsies sevi attaisnot vai uzskatīt, ka viņa grēks „nav tik slikts”. Tikai ar tādu nostāju pret grēku var saņemt pilnas atlaidas.

Otrais noteikums ir „atrašanās svētdarošās žēlastības stāvoklī”, kas nozīmē – bez nāvīgā grēka uz sirdsapziņas. Tādam jābūt stāvoklim, kad ejam pie Svētās Komūnijas. Ja cilvēks ir izdarījis nāvīgu grēku, tad vispirms jāpieiet pie grēksūdzes un jāatzīstas visos grēkos, saņemot piedošanu. Nav nepieciešams iet pie grēksūdzes, ja sirdsapziņa nepārmet nāvīgu grēku, t. i. grēku, kas izdarīts apzināti un brīvprātīgi.

Trešais noteikums – Svētās Komūnijas pieņemšana. Šeit jāatgādina, ka noteikums nav piedalīšanās Svētajā Misē, tomēr tā ir ļoti vēlama, jo ārpus Mises saņemt Svēto Komūniju var tikai ārkārtējā gadījumā.

Ceturtais noteikums ir lūgšana pāvesta nodomā. Tas nenozīmē, ka jālūdzas par pašu pāvestu (kaut arī tādai lūgšanai ir liela vērtība un par pāvestu mums visiem ir pienākums lūgties). Tas nozīmē lūgties nodomos, kuros lūdzas pats pāvests – piemēram, par mieru visā pasaulē utml. Parasti šie nodomi ir atrodami „Mieram Tuvu” grāmatiņas ievadā. Ja gadījumā mēs nodomus nezinām, galvenais, ka sirdī vienojamies ar pāvestu lūgšanā, jo Dievs taču zina, kādos nodomos pāvests lūdzas. Lai izpildītu šo noteikumu, var lūgties jebkādu lūgšanu, piemēram, Tēvs mūsu.

Piektais noteikums ir veikt kādu dievbijības darbību, kas saistās ar pilno atlaižu saņemšanu. Šī noteikuma skaidrošanai veltīsim mazliet vairāk laika.

Dievbijības darbības pilno atlaižu saņemšanai

Ir tādas dievbijības darbības, kas nesaistās ar konkrētām dienām, darbības izpildot, var iegūt pilnas atlaidas pat katru dienu. Protams, ja arī visi iepriekšējie noteikumi ir izpildīti. Šīs darbības ir sekojošas:

vismaz pusstundu lasīt Bībeli;

vismaz pusstundu adorēt Vissvētāko Sakramentu;

kopienā, ģimenē vai baznīcā dievbijīgi lūgties vienu Rožukroņa daļu, savienojot to ar pārdomām par tajā iekļautajiem noslēpumiem;

lūgties Krustaceļu, baznīcā pārejot no vienas stacijas pie otras un savienojot to ar pārdomām par Kristus ciešanām.

Ja kāds katru dienu apmeklē baznīcu, pieņem Svēto Komūniju un izpilda vienu no minētajiem dievbijības darbiem, tad var saņemt pilnas atlaidas kaut katru dienu. Laikam ne visi par to zina un līdz ar to palaiž garām iespēju iegūt atlaidas.

Ir arī citi dievbijības akti, kas arī saistās ar pilnām atlaidām, bet tiem ir jābūt izpildītiem konkrētā dienās vai vietā. Parasti par tādu iespēju prāvesti ziņo sludinājumos. Proti:

saņemt pāvesta svētību „Urbi et Orbi” (Pilsētai un Pasaulei), arī ar televīzijas vai radio starpniecību, bet tiešraidē;

nodziedāt himnu „Visusvēto Sakramentu” Lielajā Ceturtdienā;

pagodināt krustu Lielās Piektdienas liturģijas laikā;

atjaunot kristības solījumus Lieldienu vigīlijas Misē vai savas kristības dienā;

piedalīties rekolekcijās vismaz trīs dienu garumā;

pieņemt pirmo Svēto Komūniju vai piedalīties šajās svinībās;

piedalīties primīcijas Svētajā Misē;

piedalīties 25, 50 un 60 gadu priesterības jubilejas svinībās;

kopīgi nodziedāt vai nolasīt himnu „Dievs, mēs Tevi slavējam” Vecgada dienā;

kopīgi nodziedāt vai nolasīt himnu „Nāc, Svētais Gars” Jaungada dienā un Svēta Gara nosūtīšanas svētkos;

apmeklēt draudzes baznīcu tās aizbildņa svētkos vai konsekrācijas dienā, 2. augustā (Porciunkulas atlaidas), lūdzoties „Tēvs mūsu” un „Es ticu”;

apmeklēt baznīcu 2. novembrī (Mirušo piemiņas dienā) un lūgties „Tēvs mūsu” un „Es ticu”;

kopīgi lūgties „Gandarīšanas lūgšanu Vissv. Jēzus Sirdij” Vissv. Jēzus Sirds svētkos (lūgšana atrodama „Slavējiet Kungu” grāmatiņā 128. lpp);

lūgties „Lūgšanu Krustā sistā Pestītāja priekšā” Lielā Gavēņa piektdienās pēc Svētās Mises vai pēc Komūnijas Jēzus attēla priekšā (lūgšana atrodama „Slavējiet Kungu” grāmatiņā 211. lpp);

kopīgi noskaitīt „Cilvēces veltīšanas Vissv. Jēzus Sirdij” Kristus Karaļa svētkos (lūgšana atrodama „Slavējiet Kungu” grāmatiņā 126. lpp);

dievbijīgi apmeklēt kapsētu un lūgties par mirušajiem no 1. līdz 8. novembrim. Šīs atlaidas var veltīt tika par mirušajiem;

katrs katolis, ja tikai dzīves laikā bija veltījis atlaidas par mirušajiem, lūdzās un ir attiecīgi sagatavots (t. i. svētdarošas žēlastības stāvoklī) saņem pilnas atlaidas savas nāves brīdī, pat ja blakus nav priestera, kas tās var piešķirt.

Tā ir tikai daļa no to dievbijības darbību saraksta, kas ļauj mums saņemt pilnas atlaidas. Ja kāds labi pārvalda latīņu valodu, tad Apustuliskā Krēsla oficiālajā mājas lapā www.vatican.va var atrast dokumentu „Enchiridion Indulgentiarum”, kur atrodas pilns to dievbijības aktu saraksts, ar kuru palīdzību varam saņemt atlaidas. Arī citās valodās var atrast izsmeļošu informāciju par atlaidām.

Baznīca katram no mums dod iespēju smelt no tās žēlastību krājumiem, lai iegūtu pestīšanas augļus gan sev, gan arī mūsu mirušajiem. Tās var veltīt gan par sevi, gan par mirušajiem. Parasti ticīgie atlaidas veltī par tuviniekiem, kas aizgājuši mūžībā, bet tās var upurēt arī par nezināmiem mirušajiem. Nevienas upurētās atlaidas nav veltīgas. Tādā veidā mēs piedalāmies garīgo labumu „apmaiņā”, kas notiek svēto sadraudzībā. Atlaidas nevar upurēt par dzīvajiem, jo viņi paši ir spējīgi tās iegūt, ja izpilda minētus noteikumus. Pilnas atlaidas var saņemt tikai vienreiz dienā.

Daļējas atlaidas

Noslēgumā daži vārdi par daļējām atlaidām. Jau bija teikts, ka tās no mums vai mirušajiem noņem daļu no soda par grēkiem. Ja vēlamies saņemt pilnas atlaidas, bet kāds no noteikumiem netiek izpildīts, tad mums tiek piešķirtas daļējas atlaidas, jo Dievs nekad nepaliek parādā. Bet ir arī citas iespējas iegūt daļējas atlaidas pat vairākas reizes dienā – šeit Baznīca neliek ierobežojumus. Ja cilvēks pacietīgi aiz mīlestības pret Dievu panes dzīves grūtības, izpilda savus pienākumus, pilda žēlsirdības darbus un gandarīšanas aktus (piemēram, gavē), vienojot to ar īsām lūgšanām (piemēram, „Slava Tev, Kungs!”), tad saņem daļējās atlaidas. Arī dažādas lūgšanas tiek saistītas ar daļējām atlaidām. Lūgšanu grāmatā „Slavējiet Kungu” tās ir atzīmētās ar zvaigznīti.

Patiesībā gandrīz viss, ko darām Dievam par godu un kas saistās ar tuvākmīlestību, var kļūt par iespēju daļēju atlaižu iegūšanai. Ja cilvēks ir ticīgs, tad savu dzīvi, darbību pakļauj ticībai. Viņš nav ticīgais tikai svētdienās vai svētku dienās.

Žēlsirdības darbs attiecībā uz mirušajiem

Atlaižu saņemšana nav domāta ekskluzīvai ticīgo kategorijai. Tā ir nepieciešama ticības sastāvdaļa, jo atgriešanas pie Dieva saistās ar gandarīšanu par grēkiem un grēku seku novēršanu. Atlaidas mums dod šādu iespēju. Ja ieskatīsimies atlaižu saņemšanas noteikumos, tad redzēsim, ka tie nemaz nav grūti izpildāmi, pieprasa minimālu piepūli – tikai paņemt to, ko Dievs vēlas iedot.

Atcerēsimies šos noteikumus un centīsimies pēc iespējas biežāk saņemt gan pilnas, gan daļējās atlaidas, upurējot tās par sevi vai par mūsu mirušajiem. Tas ir vislielākais žēlsirdības darbs attiecībā uz viņiem. Arī viņi būs mums pateicīgi, kad, ja Dievs dos, satiksimies Debesu Valstībā. 

Nr.20(500) 2014. gada 25. oktobris