Antonija Bistere1

„Kristus vaigs, lūk, tās ir Debesis man...” tā sv. Terēzīte no Bērna Jēzus.

Skolotājas – Antonijas Bisteres, katehētes, ilggadīgās Ogres Sv. Meinarda draudzes „Marijas Leģiona” vadītājas, noietais dzīves ceļš ir paraugs ikvienam no mums, neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās vai stāvokļa sabiedrībā.

Skolotāja Antonija bija īpaša personība, kas savā mūžā katru brīdi izdzīvoja tieši tādu, kāds tas nāca – pilnībā atbildot Dieva gribai. Caur viņu darbojās Svētais Gars. „Rožukroņa” lūgšana bija veids, kā Antonija nesa Dieva priekšā visas pasaules, Baznīcas, sabiedrības, neaizsargāto, veco un slimo, nelaimīgo, grūtībās nonākušo bērnu vajadzības. Izvēlētais Gara gaismas ceļš pie Jēzus bija nenogurstošs caur Vissvētāko Māti Mariju, evaņģelizāciju, Svētajiem Sakramentiem, lūgšanām, palīdzot garīgi, fiziski un praktiski, nemitīgi izjūtot vēlmi steigties kādam palīdzēt, būt noderīgai...

Lūk, ko par Antoniju stāsta „Marijas Leģiona” māsa Anna Kaulakane: „Neskatoties uz 75 gadu vecumu, viņa bija pat ļoti dedzīga kalpošanā Dieva Mātes Marijas godam. Māsa Antonija bija lūgšanu cilvēks. Vienmēr atrada jaunas lūgšanas, ar savu roku pārrakstīja, dāvināja citiem, izskaidroja lūgšanu dziļo jēgu, cilvēki saņēma dziedināšanu. Darba tikums, pacietība, žēlsirdība, pazemība, skaistums, sirsnība un mīlestība, rūpes par līdzcilvēkiem bija Antonijas dvēseles rota. Apbrīnojamas bija rūpes par trūcīgiem un nelabvēlīgajām ģimenēm. Viņa apzināja, kuriem nepieciešama sociālā un garīgā palīdzība, organizēja humāno palīdzību un daudz ko citu. Bieži pirka bērniem, skolēniem ēdamo, neskatoties uz to, ka pašai nemaz nebija tik liela pārticība un stipra veselība. Arī pašai vajadzēja nopirkt zāles, tomēr bērni, skolēni un nespēcīgie cilvēki bija pirmajā vietā. Viņa vienmēr paļāvās uz Dievu, ka viss notiks, un tik tiešām sakārtojās. Zinu, ka īpaši daudz rūpējās par Birzgales un Turkalnes pagastu bērniem. Sistemātiski apmeklēja vecos un slimos cilvēkus, pansionātus.

Cik daudzi cilvēki kļuva ticīgi, nokristījās, pateicoties māsas Antonijas evaņģelizācijas darbam. Slava Dievam! Viņa dzīvoja Pārogrē, Daugavas labajā krastā, diezgan tālu no Ogres centra un baznīcas, taču tas viņai netraucēja, gāja kājām šo garo ceļa gabalu. Dievs bija viņai dāvājis labu veselību, izturību, mīlestību. Katru gadu Antonija 15. augustā devās svētceļojumā uz Aglonu, līdzi ņēma arī skolēnus un bērnus, izmaksāja viņiem visus izdevumus no savas naudas, rūpējās kā īstā mamma. Bērni un skolēni par to bija ļoti priecīgi un pateicīgi, mīlēja skolotāju Antoniju. Un tā mīlestība dzīvo vēl šodien. Lūgšanu gars spārno cilvēkus mūsu draudzē. Antonija bieži apmeklēja kapus, aicināja arī pārējos to darīt, daudzi draudzes ticīgie atsaucās uz šo aicinājumu. Tāda bija ļoti cienītā, mīlētā skolotāja Antonija Bistere.”

Antonija Bistere, dzimusi 1937. gada 15. decembrī Daugavpils apriņķa Ambeļu pagasta „Kokinos”. Mācījās Ambeļu septiņgadīgajā skolā, Špoģu vidusskola, Daugavpils pedagoģiskajā institūtā Filoloģijas un Vēstures fakultātē, ieguva augstāko pedagoģisko izglītību. Pirmā darba vieta bija Kārsavas rajona Kalnu skola, tad Alūksnes rajona Liepas skola, Krapes un Tūrkalnes pamatskolas Ogres rajonā.

Helēnas un Jāņa Bistera ģimenē bija četri bērni. Tēvs gāja bojā 2. Pasaules kara laikā, mamma – ļoti ticīgs cilvēks, viena pati izaudzināja četrus bērnus. Antonija skolas gados bija priekšzīmīga skolniece, darbā bija ieguvusi īstu rūdījumu, cienīja vecākus, ģimeni, bija ticīga jauniete. Viņas dzīves ideāls bija sv. Terēze no Bērna Jēzus.

Līdzcilvēki, skolas biedri, darba biedri Antoniju raksturo ar vārdiem dziļi ticīga, čakla, iejūtīga, žēlsirdīga, kautrīga, godīga, gudra, atbildīga, rūpīga, kārtīga, taisnīga, precīza, ar labu gaumi un skaistuma izjūtu, sirds cilvēks, kam pamatu pamats ir Mīlestība – Dievs ir Mīlestība. A. Bisterei bija divas augstākās izglītības: pedagoģiskā un reliģiskā.

2014. gada 17. aprīlī Lielajā ceturtdienā mūžībā aizgāja mūsu mīļā, cienījamā skolotāja Antonija Bistere. 26. aprīlī lielā cieņā, pateicībā un mīlestībā draudze atvadījās no viņas Ogres Sv. Meinarda draudzes baznīcā un viņu apbedījām Rīgā, Miķeļa kapos.

Antonija bija vienreizēja personība – augstāko garīgo vērtību cilvēks. Pateicība Dievam! Mēs lūdzam: „Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd Viņai! Āmen.”

Ogres Sv. Meinarda draudze

Nr.11 (491) 2014. gada 6. jūnijs