„Dievs, lai tiek visas manas domas vērstas uz Tevi, pie Tevis ir pacietība un gaisma, Tu neaizmirsti mani. Pie Tevis ir palīdzība un pacietība. Es nezinu Tavus ceļus, bet Tu zini to, kurš labs ir man.” – šo un citas Tezē dziesmas bija iespēja apgūt pielūgsmes vakarā „Dievs paceļ pagurušās sirdis”, kas 1. decembrī norisinājās Māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā jau par tradīciju kļuvušā semināra „No gregoriāņiem līdz gospeļiem” ietvaros. 

Lasīt tālāk: „Dievs paceļ pagurušās sirdis”

Pēc lasītāju lūguma publicējam Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa meditācijas 2012. gada 14. augustā vadītajā Tautas Krustaceļā Aglonā.

1. apstāšanās. Jēzu notiesā uz nāvi.

Jēzus netaisnās tiesas priekšā identificējas ar tiem, kuri cieš, kuriem nodara pāri. Varam sacīt, ka nevainīgi tiesātajos, nosodītajos arī Jēzus ticis tiesāts. Arī mūsu zemē šādu netaisnu sodu un spriedumu bijis ļoti daudz. Tūkstošiem latviešu tika notiesāti uz nāvi, uz trimdu, tika izvesti, tika mocīti, nogalināti. Tika iznīcināta Latvijas valsts armija, nošauti virsnieki un ģenerāļi. Cik tas ir briesmīgi! Cik liela netaisnība! Kāda vardarbība! Bet jāsaka, ka katrs no mums bieži ieņem Pilāta vietu, kad dzīvē jāizdara izvēle. Bieži vien rīkojamies tā kā viņš, kurš gribēja Jēzu atbrīvot, taču pūlis kliedza: „Atbrīvo Barabu, bet Jēzu sit krustā!” Mūsdienu pasaulē ir tik grūti pieņemt pareizo lēmumu, jo nezinām, vai izvēlēties Tavu, Dievs, mīlestības un taisnības likumu vai izvēlēties to, ko piedāvā pasaule, draugi, paziņas, kaimiņi, ko propogandē masu mediji. Dievs, mūsu tautas un kultūras vēstures tēlu mēs neizsakām tikai ar izcilu runu vai neparastu darbu palīdzību, bet arī konkrētos lēmumos, kuriem nereti līdzi nāk sāpes un ciešanas. Kādi citi cenšas iespaidot mūsu lēmumus un ietekmēt mūsu dzīvi. Šodien esam šeit, lai izvēlētos Tevi, Jēzu, un ietu kopā ar Tevi. Taču mums ir nepieciešama Tava palīdzība, jo jau šovakar un tepat aiz sanktuārija vārtiem mūs gaida kārtējās izvēles. Jēzu, palīdzi mums vienmēr izvēlēties Tevi!

Lasīt tālāk: Vienmēr izvēlēties Jēzu

V.E. Jelgavas bīskapa Edvarda Pavlovska uzruna 14. augusta pusnakts Svētajā Misē Aglonā

(..) Rakstu lasījums no Atklāsmes grāmatas mūs ieved noslēpumainajā cīņā, kurā neaizsargātās sievietes priekšā nostājas noslēpumainais un varenais pūķis. Svētais apustulis Jānis šinī Dieva atklāsmē, iespējams, saredzēja pirmo kristiešu, t.i., pirmās Baznīcas cīņu ar milzīgo pārspēku. 

Lasīt tālāk: Cīņā ar šī laika pūķi (..) mēs esam kopā ar Mariju, un tāpēc uzvara ir mūsu pusē

 Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā 2012. gada 15. augustā

Klāt ir 15. augusts un mēs atkal esam pulcējušies kopā Latvijas garīgajā sirdī - Aglonā, lai Dievā smeltos gudrību, spēku un padomu savai turpmākajai dzīvei. Mēs cerībā uzlūkojam Marijas attēlu Aglonas brīnumdarītājā svētgleznā. Ikona ir arī neredzamās klātbūtnes redzamā zīme un logs uz mūžību, - logs, pateicoties kuram mēs varam saskarties ar dievišķo realitāti. Uz ko mūs aicina Marija caur šo attēlu? - tuvoties Jēzum. Marija vēlas, lai mēs atklātu un pazītu Jēzu, kurš vienīgais var mūs izvest cauri visām krīzēm. Jēzus Māte ar visu savu dzīvi apliecināja uzticību Dievam: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda. Cik lielā mērā mūsdienu cilvēks ir gatavs pateikt Dievam šo Fiat: lai man notiek pēc Tava vārda?

Lasīt tālāk: Izvēlies dzīvību vai nāvi

Ņemot vērā lielo interesi, publicējam tēva Jana Bjeļicka MIC homīliju Svētajā Misē Rīgas Sv. Alberta baznīcā 2012. gada 4. martā 

Dārgie tēvi, brāļi un māsas Kristū!

Šodien mēs apceram Vissvētākās Jaunavas Marijas, kas ir Dieva un mūsu Māte, dievbijību. Dievs vēlas, lai mēs būtu viņai līdzīgi. Svētais Gars mūs uzrunā patiesībā, atnes lielu prieku un palīdz kļūt svētiem. Jaunava Marija šīs dāvanas saņēma visas savas dzīves garumā, un tagad mums ir Debesu un Zemes Karaliene. Un pats svarīgākais ir tas, ka viņa ir mūsu Māte. Viņa kļuva par Māti, bet mēs kļuvām par viņas bērniem zem Kunga krusta. Vissvētākā Jaunava Marija Svētajos Rakstos nekur neuzstājās mācot, bet tikai lūdzot Dievu un mūs. Kāzās Galilejas Kānā viņa lūdz savu Dēlu: „Viņiem nav vīna.” Kāzām ir pienākušas beigas. Ja Izraēlā kāzās nav vīna, tad tas ir liels negods. Ja nebūtu ūdens, to varētu saprast, taču, ja nav vīna, tas ir negods. Jaunava Marija lūdz Jēzu un lūdz arī mūs. Jēzus saka savai Mātei: „Mana stunda nav pienākusi.” Bet Jēzus Māte saka cilvēkiem: „Visu, ko Viņš teiks, to dariet.” Jaunava Marija ticēja, ka Jēzus uzklausīs Viņas lūgumu. Un Viņš uzklausīja savu Māti, bet cilvēki paklausīja tam, ko teica Kristus. Un viņi priecājās par šo pirmo brīnumu – vīnu kāzās.

Lasīt tālāk: Dieva žēlsirdības apustulāts