Pēc dažām dienām noslēgsies šī gada lielākais sporta pasākums – Ziemas olimpiskās spēles Sočos. Ar tām saistītās aktualitātes ir ieguvušas stabilu vietu mūsu dienas kārtībā – līdzi jušana Latvijas sportistiem, priecāšanās par viņu panākumiem, vilšanās pēc neveiksmēm, apbrīna par cilvēka fiziskajām spējām. Taču skatoties, kā citi sasniedz arvien jaunas virsotnes, nevilšus dzimst jautājums, kāda ir sporta dziļākā jēga un vai tam ir kāda saistība ar mūsu garīgo dzīvi. Meklēdamas atbildi, aptaujājām vairākus cilvēkus katoļu vidū, kas sportam ir ierādījuši lielāku vai mazāku vietu savā dzīvē.

Lasīt tālāk: Kam vajadzīgs sports?

Pēc lasītāju lūguma publicējam Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzrunu pasākumā "Domas par altāri", kas notika pagājušā gada 18. decembrī Rīgas Latviešu biedrībā.

"Altāris ir liturģijas centrā, tāpēc sākumā vajadzētu pāris vārdus pateikt par liturģiju. Uz dievnamu var nākt arī privāti palūgties, tomēr pārsvarā dievnamus ceļ, lai tajos varētu notikt liturģija. Kas ir liturģija? Daļa liturģijas pētnieku saka, ka liturģija ir kā spēle. Tajā ir brīvības elements, mēs varam būt tādi, kādi esam, varam atraisīties, nedarboties pēc stīvam regulām. Tā savā ziņa ir brīvības pasaule. Bērniem spēle ir treniņš viņu tālākai dzīvei. Viņi izmēģina dažādas lomas, ko pēc tam varbūt pielietos savā dzīvē. Tomēr, ja paskatāmies Izceļošanas grāmatā - kad Dievs aicināja Mozu tautu vest laukā no Ēģiptes, tad Viņš piekodināja, lai Mozus nodod faraonam - un tas tika četras reizes atkārtots, kas nozīmē, tas ir ļoti svarīgi - sūti tautu, lai tā man kalpotu tuksnesī. Tātad kulta jēga ir nevis teātris vai spēle. Kulta galvenā virzība ir kalpot Dievam. Dievs teica, lai sūta tautu, lai tā Viņam kalpotu un kalpotu tuksnesī, lai ap altāri būtu tāda darbība, kas palīdz nodibināt reālu komunikāciju ar Dievu.

Lasīt tālāk: Domas par altāri

25. novembris. Pl. 10.00. Klusuma brīdis. Iedegta svece, rožukronis. Skumjas pārdomas saistībā ar Zolitūdi.
1. noslēpums. Jēzus Ģetzemanes dārzā. Skumju un nāves baiļu pārņemti cilvēki stāv pie sabrukušas ēkas. Sāpes, ciešanas, izmisums un neziņa. Mūsu mīļie bija veikalā: mātes, tēvi, vīri, sievas, brāļi, māsas, meitas, dēli, vecmāmiņas, vectēvi, kaimiņi, kolēģi, vēl nezinām kas. Vēl nezinām kurš. Asaras un izmisums. Uz vietas ir ātrās palīdzības mašīnas, ugunsdzēsēji, celtņi.

Lasīt tālāk: Zolitūdes traģēdija: skumjas meditācijas

"Evaņģēlija prieks piepilda to cilvēku, kuri satiek Jēzu, sirdi un visu dzīvi," ar šiem vārdiem iesākas pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums "Evangelii Gaudium" (Evaņģēlija prieks), kurā viņš pārdomā, kā sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulē. 26. novembrī notika dokumenta prezentācija. Tas ir 2012. gada oktobrī Vatikānā notikušās, jaunajai evaņģelizācijai veltītās Bīskapu Sinodes auglis. "Es vēlos vērsties pie Kristum ticīgajiem," raksta Francisks, "lai aicinātu viņus sākt jaunu evaņģelizācijas posmu, ko iezīmētu šis prieks, un gribu norādīt, pa kādiem ceļiem tuvāko gadu laikā Baznīcai būtu jāiet." Tātad, runa ir par visiem kristiešiem adresētu spēcīgu pamudinājumu ar atjaunotu dedzību un dinamismu atklāt saviem līdzcilvēkiem Jēzus mīlestību, sargājoties no lielā mūsdienu riska, proti, padošanās skumjām, kuru cēlonis ir individuālisms.

Lasīt tālāk: Pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma „Evangelii Gaudium” sintēze

Iepriekšējā šai tēmai veltītajā rakstā (KBV nr. 468) izskaidroju to, kas ir raksturīgs cilvēkiem ar intraverta temperamenta raksturu. Kā jau minēju, flegmatiķiem un melanholiķiem ir vairākas kopīgas īpašības: viņi ir drīzāk pesimisti, klusētāji un dzīves vērotāji; viņi jūtas ērti, iegrimstot savās domās un sajūtās; viņus vairāk vilina analizēšana un sevis izprašana nekā ārējā pasaule; viņiem vajag laiku, lai apgūtu jaunas domas un pieredzi, tāpēc viņi runā tikai tad, kad viss viņu prātā ir ieguvis skaidrību.

Tavs mīļais sapņotājs

Šķiet, ka melanholiķis jau zīdaiņa vecumā domā dziļas domas. Viņš ir mierīgs, apmierināts, nepretenciozs un labi jūtas vienatnē. Jau ar pirmajām savas dzīves stundām viņš ievēro dienas režīmu un jūtas labi tad, ja arī vecāki ir organizēti. Troksnis un kņada viņu traucē, viņš slikti panes nemitīgu pārnēsāšanu no vienas vietas uz otru, kad tiek izjaukta viņa ierastā ikdienas kārtība. Ja tev ir melanholiķis bērns, Dievs tev uzdāvināja smalkjūtīgu, garīgu un radošu sapņotāju. Viņš, šķiet, dzīvo "citā pasaulē" un ātri iegrimst savās domās un vientuļās spēlēs. Pieņem ar prieku šo bērnu tādu, kāds viņš ir! Viņam nepietrūkst socializācijas spējas - viņam vienkārši patīk "savi draugi", mierīga vide un laiks pārdomāšanai.

Lasīt tālāk: Bērns melanholiķis