„Es biju svešinieks un jūs estat mani uzņēmuši ” Mt 25 :35

„Ko tu ēd brokastīs? Cikos tu iebrauc? Būsim pretī! Tava istabiņa ir gatava.” Tie, kas ir braukuši ciemos, noteikti novērtē katru no šiem teikumiem un rūpēs. Protams, ne visur būs sava istabiņa un ne katrs var atbraukt pretī uz autoostu vai lidostu. Svarīgākais ir prieka pilnas rūpes, kas ciemiņam neliek juties vainīgam un arī pašam pēc tam nav mēnesi jādzīvo no ūdens un maizes.

Ir bijušas iespējas braukt ciemos pie radiem, draugiem, paziņām, uz klosteriem un kopienām. Ir liela at­škirība starp visiem iepriekš minētajiem sagaidītājiem un to, ko vari satikt un saņemt viesnīcā. Visvairāk atšķiras viesmīlība un laiks, ko namatēvs velta viesim. Pāris reizes ir gadījies būt pilsētās, kur nav neviena drauga un paziņas, tad nākas palikt viesnīcā. Vienā tādā reizē radās pilnīga pārliecība, cik milzīga atšķirība ir tam, vai ceļo viens svešumā vai arī dodies pie kāda, vienalga, vai būtu tava dzimtene vai cita valsts.

Lasīt tālāk: VAI VISTAS ZUPIŅU ĒDĪSI?

Kristus ir augšāmcēlies! Sēžot un rakstot šo sleju, jūtu, ka aiz loga rit aktīva sociālā dzīve. Daudzi pagājušo piektdien ieklausījās savā pēdējā skolas zvanā. Liels daudzums uzpucētu jauniešu piepildīja pavasarīgās Jelgavas ielas. Piepildīja tās ar dzīvību un jaunību. Atgādināja par pavasara klātbūtni ne tikai dabā, bet arī mūsu sirdīs. Maija mēnesis liek gan pašiem skolēniem, gan viņu vecākiem mobilizēt savus spēkus pārkāpt kārtējo dzīves posmu, kurš sagatavo nākamajam – studijām, darbam.

Lasīt tālāk: Māras zemes Karaliene, lūdz par mums!

Jau paradīzē Dievs pirmajiem cilvēkiem lika gavēt – atturēties no aizliegtā koka augļiem. Gavēni pazina arī senās pagānu tautas: ēģiptieši, grieķi, romieši un indieši. Jūdiem Vecajā Derībā bija noteikti gavēņa likumi. Vēl vairāk kristieši nedrīkst mazvērtēt gavēņa nozīmi. Dievs ar gavēni apspiež netikumus, paceļ augšup prātu un dāvā tikumus un atmaksu.

Lasīt tālāk: Paturēsim Dievu savā redzeslokā!

Dārgie brāļi un māsas!

Gaidot Lielo gavēni, vēlos jums piedāvāt dažas pārdomas, kas varētu noderēt personīgajā un kopīgajā atgriešanās ceļā. Tās ir smeltas no svētā Pāvila vārdiem: „Jūs pazīstat mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastības dāvanu. Viņš, bagāts būdams, jūsu dēļ kļuva nabags, lai jūs viņa nabadzībā kļūtu bagāti.” (2 Kor 8, 9) Apustulis vēršas pie Korintas kristiešiem, lai viņus iedrošinātu nesavtīgi palīdzēt Jeruzalemes ticīgajiem, kuriem bija nepieciešama palīdzība. Ko šie svētā Pāvila vārdi atklāj mums – šodienas kristiešiem? Ko šodien mums nozīmē šis pamudinājums uz nabadzību, uz nabadzīgu dzīvi evaņģēliskā nozīmē?

Lasīt tālāk: Franciska vēstījums 2014. gada Lielajam gavēnim

Ir pirmdienas vakars, un man iepretim sēž mazliet noguris 80 gadus vecs kungs, kurš nupat ir pacienājis ar gardu kafiju. Kungs televīzijā ir redzējis pērnā gada Zolitūdes traģēdijas notikumu atspoguļojumu, taču viņš līdzīgi kā daudzi citi vienaudži ir piedzīvojis karu, skaudros pēckara gadus – citiem vārdiem, bijušas gan veiksmes un slavas spožums, gan zaudējuma sāpes, mīlestība, bet mūža nogalē – savs nespēks, atkarība no citiem, vairs nespējot paveikt šķietami tik ikdienišķas lietas. Kungs ir invalīds jeb, korekti izsakoties, cilvēks ar īpašām vajadzībām. Mēs nerunājam par viņa kaiti, jo slimības pieminēšana nav „topā”, tāpat kā nav ērti runāt par nāvi. Nespriežam arī par notikumiem Sīrijā vai Ukrainu uz pilsoņu kara sliekšņa, jo pasaules politika šai mājā ir tālu. Kad apspriests laiks, kaimiņi un dārgās zāles, kungs pēc klusuma pauzes saka: „Cik briesmīga ir tā atkarība no citiem,” un atkal pievēršas iepriekš šķetinātajam kaimiņu un draugu jautājumam. Viņš nesūkstas, nekašķējas, neprotestē, nesaceļas un nedusmojas, vien īsos vārdos pasaka to, ko gribam mēs katrs – dzīvot pilnasinīgu dzīvi un mierīgu mūža novakari. Sāpes par to, ka tas līdz galam nav iespējams, vien mirkli apēno kunga pieri un, pazūdot pelēko acu dziļumos, savieno viņu ar Kristu pie krusta.

Lasīt tālāk: Kafija, Zolitūdes traģēdija, ciešanas un svētā Faustīne