Un Zahejs kokā sēž

Un raud-

Viņš viens tik`

Maza auguma

Un Kungu redzēt alcis.

Iet pūlis,

Dievu neizsalcis,

Liels augumā

Un lepns garā.

Un atkal

Jaunā pavasarā

Zahejs kokā sēž

Un raud-

Kungs paaugstināt

Sevi ļāvis.

Bet pūlis

Savu Pestītāju kāvis,

To koku

Krustā izcirtis,

Kur pašiem pakāpties,

Kad Kungs tiem

Garām ies.

Un Zahejs kokā sēž

Un raud

Par tiem,

Kas acis nepaceļ

Uz Krusta koku.

Bet pāri pūlim

Kungs pie Zaheja

Nāk ciemoties

Un svētot izstiepj

Savu žēlsirdīgo

Roku.

Nr. 6 (510) 2015. gada 28. marts

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt