DSC 1623Foto no personīgā arhīva

Jau vairāk nekā mēnesi Ar­nolds un Inese Slišāni ar ģimeni atkal ir Latvijā. Augustā, atgriezušies pēc gandrīz gadu ilgas dzīves Spānijā, viņi salika solījumus kopienā „Chemin Neuf” un tagad dzīvo kopienas mājā Liepājā. Par Dieva vadību savas ģimenes dzīvē un ceļu līdz kopienai stāsta Inese.
„Mēs ģimenē esam seši cilvēki. Kopienas mājā Liepājā tagad dzīvojam pieci, jo vecākais dēls (24 gadi) atrodas Francijā, Otkombā kopienas „Chemin Neuf” mājā. Vēl mums ir divas meitas, kurām ir 14 un 10 gadi, un jaunākais dēls, kuram ir 7.
Aicinājumu uz kopienas dzīvi saņēmām pirms vairāk nekā četriem gadiem, 2010. gada vasarā, kad pēc kāda brāļa uzaicinājuma piedalījāmies Kānas laulāto sesijā. Tad vēl „Chemin Neuf” kopiena nebija ienākusi Latvijā, bet vairāk kā 15 gadus notika laulāto rekolekcijas, kas ir viena no kopienas misijām. Pēc šīm rekolekcijām Dievs mūs uzrunāja vairākkārtīgi gan caur Svētajiem Rakstiem, gan ikdienā. Mēs esam dzīvi liecinieki Svēto Rakstu vārdiem: „Un kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgo dzīvību.” (Mt 19, 29)

Lasīt tālāk: Kad Dievs aicina

27. septembrī Madridē par svētīgo izsludina šai pilsētā tieši pirms 100 gadiem dzimušo Alvaro del Portiljo. Viņš bija uzticīgs svētā Jāņa Pāvila II palīgs un neatsverams Opus Dei dibinātāja svētā Hosemarijas atbalsts un pēctecis. Kopš 1975. gada viņš bija Opus Dei ģenerāldirektors, bet no 1982. līdz 1994. gadam Opus Dei prelāts.

Hosē Karloss Martins de la Oss bija Alvaro del Portiljo kanonizācijas lietas vicepostulators. Šajā intervijā viņš atklāj dažas svētā Hosemarija Eskriva pēcteča personības un nevainojamās dzīves nianses.

Kāpēc monsinjors Alvaro del Portiljo ir kandidāts beatifikācijai? Ko viņš ir paveicis?

Svētais Gars izvēlas dažus cilvēkus starp miljoniem svēto, kas ir debesīs, lai piedāvātu viņus kā paraugu un Dieva tautas aizbildņus. Lai uzsāktu kanonizācijas procesu, noteicošais elements ir neapšaubāma svētuma un žēlastību slava nozīmīga daudzuma cilvēku vidū. Ar šo zīmi Svētais Gars parāda, ka ir jāuzsāk beatifikācijas process Baznīcas un dvēseļu labumam.

Lasīt tālāk: Par svētīgo izsludina Opus Dei dibinātāja pēcteci Alvaro del Portiljo 

marianna Biernacka

Svētīgā Marianna Biernacka (1888-1943)

Visiem ir zināmi traģikomiski vai pat šausminoši stāsti par vīramātēm un sievasmātēm. Tiem pretī Svētie Raksti liek pavisam citu piemēru par attiecībām starp vīramāti un dēla sievu. Rutes grāmatā atrodam neparastu aprakstu par draudzību starp Noemi un Ruti. Redzam, kā šīs divas sievietes – vīramāte un dēla sieva – atbalsta viena otru grūtajos ciešanu laikos. Tāpat Evaņģēlijs ar pāris īsiem teikumiem atklāj mums apustuļa Pētera mīlestību pret savu smagi slimo sievasmāti, atvedot pie viņas Jēzu, kurš viņu dziedina (Mk 1,29-31). Nereāls un nesasniedzams ideāls? Izrādās, ka nē!

Polijā augusta sākumā 98 gadu vecumā mūžībā aizgāja Anna Biernacka. Bēru ceremoniju vietējos Lipskas draudzes kapos vadīja Elkas diecēzes palīgbīskaps Romualds Kaminskis. Kūrijas interneta mājas lapā varam izlasīt: „Mūžībā aizgājusī Anna ar savu dzīvi sniedza piemēru, ka katrs mir­ klis, kas izdzīvots kopā ar Dievu, ir svarīgs un laimīgs. Mūsu sirdīs viņa bija ne tikai svētīgās Mariannas Biernackas dēla sieva, bet arī Anna, kas uzņēmās īstenot Dieva plānu smagajos okupācijas laikos, komunisma un atbrīvošanās gados, līdz pat šai dienai.” Lipskas draudzes prāvests pr. Ježi Lubaks par aizgājēju saka tā: „Ļoti labi pazinu Annu Biernacku. Viņa bija patiesa mīlestības un ticības lieciniece. Annas kundze man atmiņā ir palikusi kā ļoti pazemīga, vienkārša un priecīga persona. Vienlaikus viņai bija raksturīga dedzīga un dziļa ticība. Šis prieks, dievbijība un vienkāršība bija redzama viņas sejā. Katrs, kas ar viņu tikās, uzreiz sajuta, cik brīnišķīga katrā nozīmē bija šī persona.”

Lasīt tālāk: Es iešu viņas vietā. Paldies, māmiņ!

Šā gada 1. maijā apritēja četri gadi, kopš spāniete Olalla Oliverosa kļuva par konsekrētu māsu, pievienojoties Svētā Erceņģeļa Miķeļa kopienai. (Šī kopiena izveidojās 21. gadsimta sākumā Spānijā). Pirms tam 36 gadus vecā sieviete bija modele un aktrise, piedalījās vairākos spāņu seriālos, teātra izrādēs, bija populāru zīmolu reklāmas seja. 2010. gadā viņa nolēma „nomirt” šovbiznesa pasaulei, lai piedzimtu Gara pasaulei: „Dievs veica aktieru atlasi un izvēlējās mani. Nevarēju teikt „nē”.”

Lasīt tālāk: Modele, kas izvēlējās „strādāt pie Dieva”

15. maijā Marekam Odumiņam paliks tikai 25 gadi, bet pirms vairāk nekā diviem gadiem kāds negadījums viņu padarīja par invalīdu - var kustināt tikai kaklu un nedaudz plecu. Visu šo laiku viņš ir atkarīgs no apkārtējo cilvēku atbalsta un savu ikdienu visbiežāk pavada gultā, komunicējot sociālajos tīklos un skatoties filmas. Kad devos uz interviju, domāju, ka satikšu visdrīzāk nopietnu vai drūmu puisi, bet jau pirmie pārmītie vārdi patīkami pārsteidza. Neskatoties uz objektīvi neapskaužamo situāciju, Mareks uz dzīvi skatās pozitīvi, ir pieņēmis savu invaliditāti, ir komunikabls un gatavs kaut ko darīt, lai uzlabotu arī citu cilvēku ar invaliditāti stāvokli. „Draugs man saka, ka mani apbrīno, jo viņam nebūtu pacietības sēdēt, kā man. Ir tādi cilvēki. Dažreiz tiešām morāli var sabrukt, jo ir grūti, gribas paraudāt. Tad var paraudāt, bet jāsaņemas un jādzīvo tālāk,” saka Mareks.

Lasīt tālāk: Laimīgs arī ratiņkrēslā