Saistībā ar 29.09. KBV publicēto informāciju par neīstajiem rožukroņiem lasītāji jautā, vai pietiek ar to, ka mājās atrastie šāda veida rožukroņi ir sadedzināti, izmesti? Vai tas neatstāj kādas negatīvas garīgas sekas uz pašu māju un tās iedzīvotājiem?

Priesteris Modris Lācis skaidro, ja cilvēks nav lūdzies apzināti ar šādu rožukroni, tad viņam nav nekādu seku. Tomēr, ja rodas aizdomas, tad būtu labi lūgt, lai priesteris atbrauc un pasvēta dzīvokli, jo uz šiem rožukroņiem tomēr ir sātaniski simboli.

Lasīt tālāk: Okultistu rožukroņi sadedzināti. Ko tālāk?

p1000623

Labdien! Vienā no portāliem izlasījām, ka rožukronis, uz kura ir attēloti saulītes simboli, nozīmē, ka tu pielūdz sauli, nevis Jēzu. Turklāt uz šiem rožukroņiem ir attēlota čūska, kas kož Jēzum galvā. Šādus rožukroņus dalīja baznīcā. Vai tam ir kāda nozīme un vai tā ir taisnība, ka nedrīkst lūgties ar šādu rožukroni? Gaidot atbildi, Jānis un Agrita.

Priesteris Pāvels Kamola pastāstīja – tik tiešām ir sastopami šādi rožukroņi un ne tikai Latvijā. Šie rožukroņi ir okultistu izgatavoti. Tiek atdarināti rožukroņi, bet tajos ieliek citu saturu un simbolus. Piemēram, čūska var būt attēlota uz rožukroņa, bet tā parasti ir zem krusta. Šajā gadījumā čūska ir atvērusi muti pret Kristu, kas liek domāt, ka rožukroņa veidotāji vēlas parādīt, ka tomēr ļaunais ir uzvarētājs, nevis Kristus. Uz rožukroņa var būt attēlota arī saule, bet tad tā ir viena un simbolizē Kristu. Savukārt, ja ir četras saules, tad to mēdz uztvert kā laimes zīmi.

Lasīt tālāk: Neīstie rožukroņi

Visvienkāršākā atbilde ir šāda: Dievam tēva nav. Kādēļ? 

Tētis ir katram cilvēkam. Tas nozīmē, ka tēvs dod dzīvību, sākumu. Neviens cilvēks nenāk pasaulē pats no sevis. Viņam vienmēr ir vecāki – tētis un māmiņa. Dažreiz gadās, ka bērniņš nepazīst savu tēti, jo viņš vai nu ir nomiris un aizgājis uz debesīm, vai arī dzīvo kaut kur citur. Taču vienmēr viņš ir. Parasti tomēr tētis ir tuvu blakus savam bērnam un palīdz viņam pieaugt lielam. Dot dzīvību un sargāt nozīmē mīlēt. Katrs tētis mīl savu bērnu, lai gan ne vienmēr māk to izrādīt. Patiesībā arī katrs dzīvnieks vai augs neparādās pasaulē pats no sevis. Arī tiem savā ziņā ir vecāki, priekšteči. 
Tikai Dievs ir tāda garīga persona, pilnīgi atšķirīga no jebkā, kas pastāv, pirms kura nav neviena un nav nekā, kuram nav ne sākuma, ne beigu. Viņš ir pilnīgi citādāks nekā viss, ko mēs cilvēki zinām un pazīstam. Tai pašā laikā Dievs ir autors visam, kas pastāv. Viņš ir visu lietu Radītājs. Tādēļ varam teikt, ka Viņš ir Tētis visai pasaulei, bet jo īpaši cilvēkiem. Tikai cilvēkiem Dievs ir devis sava gara dvesmu, mūžīgu dvēseli un spēju mīlēt Viņu. Kā pasaules Radītājs Dievs ļoti rūpējas par visu, bet cilvēkiem ir kā visgādīgākais Tēvs. 

Lasīt tālāk: Kas ir Dieviņa tēvs?

„Baznīcā reizēm ir situācijas, kad kāds privāti filmē, tostarp arī komūnijas pieņemšanas brīdī. Kāda ir Baznīcas nostāja attiecībā uz to, ka filmē un ka šādi materiāli tiek publicēti internetā? It kā no vienas puses tā ir evaņģelizācija, bet no otras puses, vai zinām, kur un kā tiek izmantots attēls, kurā esam nofilmēti, kas pēc tam visā pasaulē pie­ ejams internetā?”

Aptaujātais mariāņu tēvs Dmitrijs Artjomovs atzina, ka tā kā dievkalpojums ir publiska darbība, tad dalībniekiem ir tiesības filmēt. Tomēr parasti filmē un fotografē tikai nozīmīgas Svētās Mises, piemēram, Aglonas svētkos, bīskapa vizitācijā, draudzes jubilejā, utml. Arī Liepājas bīskaps Viktors Stulpins uzskata, ka nav nepieciešams filmēt visos sīkumos katru ikdienišķo Svēto Misi. „Vai tas ir vajadzīgs? Ja to vēl raidītu tiešraidē, nodrošinot cilvēkiem iespēju piedalīties dievkalpojumā neklātienē, tad tas būtu noderīgi. Bet ja tas tiek publicēts internetā, lai tikai iegūtu popularitāti, tad man gribas jautāts – kāds ir nodoms?” teica V. Stulpins.

Lasīt tālāk: Kad un kā filmēt dievkalpojumā?

Liels paldies par lietišķo jautājumu attiecībā uz disciplināras dabas parādību Katoliskajā Baznīcā, proti, precēto un neprecēto priesterību. Rīgā kalpojošais Bizantiešu rita priesteris R. Sapužaks, kas tāpat kā Latvijas Bizantiešu rita protopreziteriāta (dekanāta) virspriesteris V. Svilsts ir precēts ģimenes tēvs, no savas personiskās pieredzes atbildēja, ka jebkurā kārtā – precētā vai neprecētā – esam aicināti uz sekošanu Kristum. Tālāk jāprecizē, ka celibāts ir disciplināra institūcija, tāpēc Katoliskajā Baznīcā vēsturiski izveidojušās un kanoniski nostiprinātas dažādas prakses attiecībā uz priesteru rituālās šķīstības ievērošanu un celibātu (kas formāli vēl nav viens un tas pats). Taču visu ritu un jurisdikciju Baznīcās pastāv nosacījums, ka pēc ordinācijas vairs nav iespējams noslēgt laulību, pat tad ne, ja priesteris kļūst par atraitni un bez sievas palīdzības ar grūtībām spēj rūpēties par saviem mazgadīgajiem bērniem. Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka Austrumu ritos priesterim ir iespējams slēgt laulību, pareizāk būtu teikt, ka Austrumu ritos ordinē par priesteriem un diakoniem precētos vīriešus. Turklāt tas neattiecas uz visām ordinācijas pakāpēm, precētais priesteris var sasniegt mitroforā protoprezbitera (ar mitras nēsāšanas tiesībām apveltīta virspriestera) goda titulu, bet nekad ne bīskapa ordināciju. Par bīskapu var izvēlēties gados vecāku precētu priesteri tad, ja viņš ir atraitnis vai ja sieva ir izvēlējusies veltīties Dievam, atbildot aicinājumam uz klosteri.

Lasīt tālāk: Vai tas, ka pastāv šīs atšķirības starp precētiem un neprecētiem priesteriem, gadījumā nebija viens no iemesliem, kādēļ pagātnē notika lielā Baznīcas šķelšanās, kas to sadalīja Austrumu rita Baznīcā un Rietumu rita Baznīcā?