Dievkalpojumu laikā var pieiet pie grēksūdzes, ja draudzē kalpo vairāki priesteri, bet ir jautājums – vai biktēties var arī konsekrācijas laikā?

Ir apsveicami, ja priesteri bieži var sastapt biktskrēslā un ticīgie izmanto šo iespēju. Dažreiz ir tā, ka priesteris nepagūst uzklausīt visus pirms Svētās Mises, un kāds cits priesteris uzklausa grēksūdzes arī Svētās Mises laikā. Tomēr ir svarīgi saprast, ka mēs visi piedalāmies Euharistijas svinēšanā un „biktēšanās” liturģijas laikā (paralēli tam, kas notiek pie altāra) ir izņēmuma gadījums. To vajadzētu izdarīt pirms Svētās Mises un tad no sākuma līdz beigām piedalīties Euharistijas svinēšanā.

Dievkalpojumos, īpaši svinīgos, procesijā tiek nestas upurdāvanas, bet ne tikai. Nes arī svecītes, ēdamas lietas un ziedus. Kāda ir šī žesta simboliskā nozīme? Kādas lietas procesijā var nest un ko ar tām iesāk pēc tam?

Romas Misālē (liturģiskā grāmata, kurā noteikta arī Mises kārtība) skaidri lasām, ka ticīgo līdzdalība Svētās Mises svinībās izpaužas velšu pienešanā. Tās ir neraudzētā maize, vīns un ūdens, kas tiks izmantotas euharistiskajam Upurim, kā arī citas dāvanas Baznīcas un trūcīgo vajadzībām. Ja bez hostijām, vīna un ūdens atnestās veltes tik tiešām ir paredzētas Baznīcas un trūcīgo vajadzībām, tad viss ir kārtībā. Tomēr šādai procesijai nevajadzētu pārvērsties par izrādi Ķenča manierē.

Gavēņa laika svētdienas netiek skaitītas 40 gavēņa dienās. Vai tas nozīmē, ka šajās svētdienās gavēnis tiek atcelts? Var rīkot ballītes, ēst to, no kā gavēnī esmu atteicies, nelūgties lūgšanas, kuras apņēmos? Ja tā, tad kāpēc tās tomēr sauc par Gavēņa laika svētdienām?

Tas drīzāk ir izpratnes jautājums. Gavēnis ir Baznīcas liturģiskais laiks, kura pamatbalsti ir tieši svētdienas un miesas gavēnis (gandare) kā prakse, ko šajā liturģiskajā laikā uzņemamies. Ir labi, ja savas gandares apņemšanās izdarām, konsultējoties ar savu garīgo līdzgaitnieku vai biktstēvu un izvirzot arī konkrētus veidus un laikus.

Vai ir atbilstoši lūgties Krustaceļu Gavēņa laika svētdienā baznīcā kopā ar draudzi sakramenta priekšā? Kāpēc?  

Svinīga euharistiskā adorācija, t.i., kad Vissvētais Sakraments ir izstādīts publiskai pagodināšanai monstrancē, jau pats par sevi ir liturģiska darbība, kurā veltām savu uzmanību un lūgšanu Euharistijā klātesošajam Pestītājam. Savukārt Krustaceļa meditācijas ir dievbijības vingrinājums. Šādā gadījumā priekšroka vienmēr būs adorācijai un tos apvienot kopā nedrīkst. Vislabākais brīdis kopīgam draudzes Krustaceļam ir Lielā Gavēņa piektdienas, kad var saņemt arī pilnīgas atlaidas.

Nr. 4 (508) 2015. gada 28. februāris

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt