„Ja nemaldos, tas bija apmēram tā: es savā galvā atļāvos iestādīt ticības koku. Bet īsti nezinu, kas no tā izaugs, kādi būs tā augļi. Tagad nevaru saprast, kāpēc agrāk dzīvē to nevarēju pieņemt. Vēl aizvien paliek daudz, daudz jautājumu, bet es tikšu galā,” tā par februāra sākumā notikušo starptautisko projektu „Nāc klusumā!” atsauksmēs raksta dalībnieks Ņikita.

Lasīt tālāk: Starptautisks projekts (rekolekcijas) jauniem cilvēkiem „ Nāc klusumā!”

Ir pagājis kāds laiks, kopš esam atgriezušies skolā, daudzi turpina studijas, ir noslēdzies arī Ziemassvētku liturģiskais laiks, pienācis brīdis atgriezties ikdienā, kad nostājamies patiesībā un ieraugām to, kas mēs esam, jo tas atklājas tad, kad, šķiet, iestājusies rutīna. Apkārtējie cilvēki, vide – tā ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, tāpēc šajā reizē piedāvājam stāstu par liecināšanu citiem jeb kā dalīties ar Dieva mīlestību ikdienā apkārt esošajiem cilvēkiem. Lai šis ārēji pelēcīgais un slapjais laiks ir mirklis, kad nesam gaismu tiem, kam tā visvairāk vajadzīga!

Lasīt tālāk: Atā, janvāri! Sveiks, februāri!

Sākoties otrajam semestrim, daļai no mums jāsāk domāt par skolas beigšanu un prāts ir pilns ar visdažādākajām idejām un pārdomām par to, ko darīt tālāk. Iepriekšējā numura jauniešu lapā varējām lasīt interviju par to, kāpēc ir vērts veltīt gadu Dievam. Intervija bija ar Jolantu Grāvīti, kas pagājušajā gadā pabeidza skolu un nesen ir atgriezusies no apmācībām Ukrainas misionāru skolā. 

Lasīt tālāk: Gads ārzemēs – iespēja tuvoties Dievam