„Slavējiet Kungu Viņa svētnīcā, Slavējiet Viņu, Viņa varenajā debesu plašumā” (Ps 150)

Ikdienā mēs ļoti daudz lietojam vārdus – runājam ar garāmgājējiem, draugiem, pārdevēju veikalā, ģimenes locekļiem un skolotājiem. Tāpat mēdzam klausīties mūziku visdažādākajās situācijās – skolā, darbā, mājās, atpūšoties ar draugiem utt. Ja nedaudz padomājam, tad nākas atzīt, ka ne vienmēr mēs domājam par to, ko sakām, vai arī pasakām neapdomātus vārdus, kas var kādu sāpināt, aizvainot vai sagraut. Daži no vārdiem, ko izsakām, ir tukši un tiem nav nekādas jēgas.

Lasīt tālāk: Slavēšana kā dialogs ar Dievu

Dieva žēlastībai un brīnumiem cilvēku dzīvēs robežu nav. Dievam nav nekādu ierobežojumu, lai kādu paaicinātu mīlēt Dievu un Viņam kalpot. Ja Dievs ir izvēlējies kādam atklāt sevi, tad Viņš to dara, neatkarīgi no dzīves vietas, nodarbošanās veida, pārliecības un vecuma. (1 Tim)

Ir kāds lielisks jaunietis, kurš, manuprāt, tiešām mīl Dievu. Par to, kāpēc Dievs viņam ir svarīgs, turpmāk intervijā ar Kristapu Stikutu, kurš dzimis kristīgā ģimenē, kalpo Dievam ar mūziku un ticības spēku saņem personiskajā lūgšanā un sv. Damiāna lūgšanu grupā.

Ar Kristapu tiekamies īpašā atmosfērā Augsburgā, Jaunā gada sākumā pēc divu dienu kopīga brauciena autobusā, slavēšanas konferencē ar nosaukumu „Mehr 2014” (Vairāk 2014).

Lasīt tālāk: Dievs mani aicina evaņģelizēt

Laikā no 27. decembra līdz 1. janvārim Madonā notika kārtējā, pēc skaita septītā, Jauniešu evaņģelizācijas skolas "Oāze" sesija, kas pulcēja 55 jauniešus no dažādām Latvijas pusēm, kā arī apmēram 20 tā saucamos animatorus - cilvēkus, kuri rūpējās par Oāzes organizatorisko pusi, konferencēm, slavēšanu, mazo grupu vadīšanu un daudziem citiem lielākiem un mazākiem darbiem. Jāpiebilst, ka kalpotājiem ikreiz piepulcējas paši oāzieši - jaunieši, kuri sākuši kā dalībnieki un "izauguši", lai paši kalpotu. Mūs, kā tas jau ierasts, garīgi vadīja un stiprināja priesteris Arnis Maziļevskis. Ar padomu, sirsnīgu iesaistīšanos, siltu uzņemšanu un, kas jauniešiem bija liela dāvana, labas aparatūras nodrošināšanu mūs lutināja priesteris Rihards Rasnacis. Tāpat Oāzē viesojās Betānijas dominikāņu māsas Diāna un Hanna, dāvājot lielu prieku ar savu klātbūtni un deju nodarbību, kā arī Mazākie brāļi kapucīni - tēvs Staņislavs un brālis Jānis.

Lasīt tālāk: Iesākumā bija Vārds jeb Ziemas Oāze Madonā

Ja esi reģistrējies kādā sociālajā tīklā (un mūsdienās to ir izdarījusi lielākā daļa jauniešu), tad droši vien sapratīsi, par ko ir runa. Reizēm atliek vien publiski uzrakstīt kaut ko pavisam vienkāršu, piemēram, ka frī kartupeļi tajā kafejnīcā ir garšīgāki nekā citā, un uz mirkli pamest datoru, lai atgriežoties secinātu, ka gandrīz sācies Trešais pasaules karš.

"Mana māsīca strādā tajā kafejnīcā. Kā tu vari kaut ko tādu teikt?" Tā ir tikai viena no iespējamajām atbildēm. Agri vai vēlu parādās visdažādākie komentāri no cilvēkiem, kas ne tuvu vairs nešķiet pazīstami. Protams, tas ir tikai piemērs, varbūt tikai simbolisks piemērs tām cīņām, kurās iesaistāmies virtuālajā vidē.

Lasīt tālāk: Domāt labi – rakstīt labi?