I liecība

Ko Dievs vēlas no manis?
Tas bija pērn, 14. augusta pēcpusdienā pirms došanās uz Aglonu, kad sv. Bernarda lūgšanas vārdu „Piemini, vislaipnā Jaunava Marija, ka vēl nekad nav dzirdēts, ka jelkāds, kas meklējis tavu patvērumu, lūdzis tavu palīdzību vai vēlējies tavu aizlūgumu, nebūtu uzklausīts” uzrunāta vērsos pie Dievmātes ar lūgumu dāvāt kādu norādi, kas rādītu ceļu kurp iet, kādus lēmumus pieņemt situācijā, kas toreiz bija izmisuma un vilšanos pilna. Atbilde patiesi nāca nekavējoties – pēc dažām stundām, ieejot Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, jaunieši iedeva lapiņu ar informāciju par gaidāmajām aicinājuma izzināšanas rekolekcijām māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā Rīgā.

IMG 2162

foto: no māsu kalpoņu arhīva
Jau rekolekciju laikā mainījās daudzi maldīgi priekšstati, ar kuriem biju dzīvojusi daudzus gadus, un biju pārsteigta uzzinot, ka arī klostermāsas un priesteri iet pie grēksūdzes, tādā veidā saņemot garīgo vadību, ka aicinājums neattiecas tikai uz dzīvi klosterī vai priesterību, bet arī uz laulību, profesionālo dzīvi, un ka viens vai otrs aicinājums nav pārāks vai kaut kādā ziņā labāks par otru.
Pēc rekolekcijām palika ilgas – ilgas izzināt Dieva gribu savai dzīvei, ilgas pārskatīt un sakārtot vērtības, ilgas izzināt Svētos Rakstus. Tas arī lielā mērā pamudināja neapstāties, bet iet tālāk dzīves aicinājuma izzināšanas ceļu, apņemoties tam veltīt vienu savas dzīves gadu kopā ar vēl apmēram 20 jauniem cilvēkiem Samuēla grupā. Lēmums nebija viegls – visvairāk biedēja ģeogrāfiskais attālums, jo Samuēla grupas ikmēneša tikšanās notika Rīgā, bet dzīvoju teju četru stundu brauciena attālumā. Ļoti iedrošināja tas, ka vēl viena samuēliete arī bija no blakus pilsētas, tad nu kādu reizi arī kopīgi veicām ceļu uz kārtējo tikšanos.
Protams, Samuēla gadu veidoja ne tikai tikšanās vienreiz mēnesī – būtībā tam bija jāvelta laiks un darbs katru dienu, atvēlot laiku lūgšanai, Dieva Vārda lasīšanai un garīgās dienasgrāmatas rakstīšanai. Šo uzdevumu veikšana izrādījās liels izaicinājums un prasīja spēku, pat atteikšanos no vairākām ikdienā ierastām lietām, prioritāšu pārvērtēšanu. Tāpat arī iknedēļu bijām aicināti apmeklēt Svēto Misi ne tikai svētdienās. Vēl izaicinošāks pārbaudījums izrādījās atrast garīgo vadītāju – klostermāsu vai priesteri un tikties ar viņu reizi mēnesī.
Izvērtējot šo laiku, jāatzīst, ka vērtīgākais arī ir bijis tas, kas prasījis visvairāk pūļu – ikmēneša tikšanās ar pārējiem samuēļiem un grupas garīgajiem vadītājiem – priesteri Andri Kravali un māsu Inesi Ievu bija kā atspirdzinošas oāzes ikdienas tuksneša vidū. Katra tikšanās dāvāja gan garīgo maizi tālākam ceļam caur Vissvētākā Sakramenta adorāciju, Euharistiju, garīgām konferencēm – lekcijām stiprināja savstarpējo samuēļu sadraudzību, ļāva dalīties piedzīvotajā ar citiem un būt uzklausītai, iedvesmoja pārvarēt grūtības.
Pavisam jauna pieredze veidojās atskāršot, ka līdztekus laicīgajai dzīvei, ir iespēja apzināti un mērķtiecīgi dzīvot arī garīgo dzīvi, kas būtībā ir „privilēģija”, precīzāk – pienākums, ne tikai konsekrētiem ļaudīm, bet katram cilvēkam – Dieva bērnam. Samuēla grupa nodrošināja drošu vidi, kur spert gan pirmos soļus garīgajā dzīvē, gan atklāt jaunus apvāršņus un dziļumus kopā ar garīgo vadītāju.
Samuēla gads noslēdzās ar klusuma rekolekcijām Sarkaņos Svēta Gara nosūtīšanas svētku laikā. Viena no Svētajām Misēm tika svinēta, kad ārā bija savilkušies tumši negaisa mākoņi, šaudījās zibeņi, bargi ducināja pērkons, bet visi samuēļi bijām rekolekciju mājas augšistabā, kas bija gaismas piepildīta, valdot mieram un paļāvībai. Caur tādiem pretstatiem var ilustrēt arī Samuēla gada būtību – kamēr ārā, katra dzīvē plosījās vētras, savās sirdīs tomēr bijām drošā, Gaismas piepildītā patvērumā.

Pateicība un slava Dievam par visām žēlastībām, ko Viņš dāvā – arī šis aicinājums piedzīvot Samuēla gadu kopā ar māsām kalponēm, garīgajiem vadītājiem un visiem samuēļiem bija liela Viņa dāvana.

Anna Briška

IMG 2028

foto: no māsu kalpoņu arhīva
II liecība
Samuēla gada vidū (janvārī/februārī) atrados brīdī, kad šķita – visapkārt ir tumsa, un vienīgā gaisma ir tā, kas aizplīvurota spīd no Jēzus Vaiga. Pirms tam par šādu brīdi jau bija runājis priesteris, minējis, ka tā varot gadīties. No šī stāvokļa izkļuvu, kad pirms gavēņa saslimu un vienlaicīgi mani sāka uzrunāt Mātes Terēzes garīgums – tas notika caur nejaušā veidā dzirdētu lekciju, sarunām, grāmatu. Tieši stāsti par Mātes Terēzes dzīvi palīdzēja aptvert kalpošanas lomu, tās nozīmi. Jo aicinājums ir lielā mērā saistīts ar kalpošanu. Neilgu brīdi pēc tam dziļāk ieiet kalpošanā kavēja apjausma par manu motivāciju – kāpēc vēlos kalpot. Dievs parādīja, kas traucē kalpot un ar kādu sirdi tas būtu jādara, un ar kādu motivāciju tas nebūtu jādara.
Būt Samuēla grupā ir īpaši – iesākumā, kad vēl nebija izveidojies paradums katru dienu lasīt noteiktos Bībeles fragmentus (grupas vadītāja izsniegtos katrai dienai), palīdzēja tas, ka zināju – šajā rītā/dienā to pašu rakstu vietu lasa arī citi grupas dalībnieki.
Reiz biju dzirdējusi par nopietno un it sevišķi jezuītu plaši izmantoto Svēto Rakstu lasīšanas paņēmienu – lectio divina. Kas to būtu domājis, ka pienāks laiks, kad man būs iespēja soli pa solim apgūt šo metodi? Tieši tā bija visvērtīgākā dāvana, ko saņēmu Samuēla gada laikā. Spilgts brīdis: sestdienas rīts – visapkārt un arī iekšpusē bezcerība un apmulsums pēc nedēļas notikumu biruma, kas nav padevušies nekādai sašķirošanai. Gribas ķerties pie kāda mierinājuma, kaut kā pārtraukt bezgaisu un vilšanos. Bet rīts – tas taču nozīmē lectio divina (vismaz sestdienā, kad nesteidzina noteikta laika darbs). Un tādējādi sestdienas rīts, lasot Rakstus, lēnām pārvēršas, iegūst gaišas un skaidras aprises. Vētra vairs neizskatās tik biedējoša, un burinieku sāk vest uzticama virziena vējš, sirds zina – tas ir īstais, kurā gūt mieru un pārliecību par tālāko navigāciju.
Kādā grupas tikšanās reizē vadītāja stāstīja par izvērtes lūgšanu: Ignācijs no Lojolas esot teicis – iesākumā jezuīts pamet izvērtes lūgšanu, tad Euharistiju, tad adorāciju un vēlāk arī pašu jezuītu ordeni. Palēnām izvērtes lūgšana pārliecināja mani par savu spēju atvērt acis uz dzīves notikumiem. Arī pati Samuēla grupa bija auglīga augsne, kur izvērtes lūgšanai augt un kļūt par pieradumu. Izmantoju arī izvērtes soļu audio ierakstus, dodoties ceļā vai pastaigas laikā.
Samuēla grupas tikšanās ļoti palīdzēja „ievilkt elpu” un iegūt skaidrāku sirdi. Daudz labāk arī sāku saprast, kas ir izvēle un cik liela ir tās nozīme. Un galvenais – garīgā dzīve nereti sastāv no maziem solīšiem.
Austra

III liecība

Šī gada laikā (no rudens līdz vasarai) esmu vairāk lūdzies par man svarīgām izvēlēm; ik dienas lasījis līdzi doto Vārdu, iespēju robežās vērsies pie garīgās vadības un reizi mēnesī ticies ar citiem samuēļiem.
Rezultāti? Pat ja man nav taustāmas atbildes šobrīd, tomēr pats process ir bijis tā vērts – apzināti tuvoties Dievam, censties izprast Viņa gribu, vadību. Ikdienā notiek gana daudz procesu, virzību, nāk dažādas domas, iedvesmas. Un tā ir māksla izprast, kas ir no Dieva un kas – nē. Nevaru lielīties, ka man tagad „viss ir skaidrs”, taču, rakstot garīgo dienasgrāmatu, var pamanīt, ka kādas lietas, domas atkal un atkal atkārtojas. Tātad ne bez iemesla. Un Dieva Vārda apcerē man arī vēl „ir kur augt”, redzēt vairāk par tiešo tekstu, censties izprast, ko tas nozīmē tieši man.
Visbeidzot noslēguma rekolekcijās sapratu, ka tā svarīgākā lieta nav tā vai cita izvēle, atbilde, bet tuvākas attiecības ar Dievu.
Ar Samuēla gadu jau nekas patiesībā nebeigsies, nebūs vairs šie aktuālie jautājumi, nāks vietā citi. Tādēļ svarīgi, lai mēs mācētu Viņam tuvoties, Viņā klausīties.
Juris

Nākošajā gadā arī Daugavpilī

Lai nokļūtu uz grupas tikšanās reizēm Rīgā, vairāki Samuēla grupas jaunieši mēroja tālu ceļu no Rēzeknes, Preiļiem, Liepājas, Kuldīgas. Līdz ar to dzima ideja uzsākt Samuēla grupas arī citās Latvijas vietās. Šogad – sadarbībā ar mariāņu tēviem – Samuēla grupai durvis vērs Daugavpils Jēzus Sirds baznīca. Pirmā tikšanās notiks 13. septembrī, bet vēlāk – katra mēneša ceturtajā sestdienā. Grupas vadīs tēvs Andris Ševelis MIC kopā ar māsām kalponēm un jauniešiem, kas jau iepriekš ir izdzīvojuši Dievam veltīto gadu Samuēla grupā. Sīkāka informācija par Samuēla grupas būtību un pieteikšanās iespējām – www.kalpones.lv
Nr.15(495) 2014. gada 9. augusts

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt