PAR ZAGLI UN PIEMIRSTO “ALLELUJA”

Reliģiozās nesaskaņas iztukšoja plaukstošās Dienvidfrancijas provinces. Abas puses cīnījās nežēlīgi un nesamierināmi.

Krustnešu karaspēki ar triecienu ieņēma pilsētas, bet līdz uzvarai pār ķecerību bija vēl ļoti tālu. No kalnu alām un mežiem, kur katari slēpās no kara šausmām, viņi atgriezās vēl fanātiskāki nekā iepriekš. 

Lasīt tālāk: Svētais Antonijs no Padujas, 9. daļa

SVĒTAIS UN LAUPĪTĀJI

Iegrimis savās pārdomās, Antonijs gāja pa mežu, kas atradās Trevizo pilsētas apkārtnē. Siltās pavasara dienas pēdējās atblāzmas rotājās koku lapās, apgaismoja to milzīgos stumbrus, lūdzīgi kā caur baznīcas vitrāžām iespiežas saules stari, atspoguļojoties dievnama kolonnās. Valdīja klusums, tikai brīžiem no aizaugušiem krūmājiem bija dzirdams strazds vai dziedāja lakstīgala.

- Ak Dievs, cik brīnišķīga šī pasaule, kuru esi radījis, - čukstēja mazākais brālis. – Viss ir Tavas mīlestības pārpildīts. Bet aiz šī meža mājo cilvēciskas ciešanas, un nabadzība mani sagaidīs pie pilsētas vārtiem. 

Lasīt tālāk: Svētais Antonijs no Padujas, 8. daļa

BRĪNUMI RIMINI

Nejūtot nogurumu, ne mirkli neapstājoties, Antonijs gāja pa nebeidzamiem ceļiem, brīžiem viņu karsēja saules svelme, brīžiem stindzināja vējš, līdz vīlēm saslapināja lietus, bet brīžiem saldēja aukstums sniega klātajās kalnu takās. Viņš ēda maizi, ko viņam deva, remdēja slāpes no avotiem ceļmalās, nakšņoja šķūņos, staļļos, kalnu alās, meža slieteņos.

Mazākais brālis iepazina nabagu trūkumu, kuri nolādēja savu nabadzību un neieredzēja bagātniekus, kas viņu priekšā aizvēra ne tikai savas durvis, bet arī savas sirdis. 

 

Lasīt tālāk: Svētais Antonijs no Padujas, 7. daļa

SKOLNIEKS UN SKOLOTĀJS

Pavasara saules zeltainie stari ielauzās Svētā Augustīna pastāvīgo kanoniķu klostera logos Verčelli, piepildot ar spožumu drūmo zāli. Fomā Gallons, kādreizējais Parīzes Sanvitorio abatijas profesors, vērsās pie skolniekiem. Arkārtīgi interesanta bija šī grupa, kas sēdēja slavenā skolotāja priekšā un klausījās viņa runās: nesen klosterī uzņemtie, klaiņojoši nabadzīgi studenti, aristokrātisku ģimeņu atvases, baltā garīdzniecība, mūki – dominikāņi un franciskāņi -, visi viņā klausījās, sasprindzinot uzmanību, cenšoties pierakstīt pēc iespējas vairāk no dzirdētā. 

Lasīt tālāk: Svētais Antonijs no Padujas, 6.daļa