Sveika, mīļā māsiņa!

(..) Vispār labi, ka ir tādi svētki, jo tīri praktiski var mazliet „atvilkt elpu”. Ir atvēlēts īpašs, ļoti neliels laiks vēstulēm, tad var uzrakstīt vēl kādam, ne tikai mammai, bet citādi laika nav – visas dienas paiet „sīkā riksī”. No sākuma daudz gulēju, tagad īpaši vairāk par tām pašām 6-6,5 stundām nesanāk, lai varētu padarīt visu, kas padarāms. 

Lasīt tālāk: Iekšējā dzīvē ar Kungu tādai īstai rutīnai nav vietas

Vāgners mazliet nepamierinātā, tumšā basā ierūcās, pacēla galvu, un zeltainie saules zaķīši virs viņa acīm sāka dejot – nu jā, atkal cilvēki traucēja silto guļu uz plīts. Trokšņi, virtuves trauku šķindoņa, tas viss jau pieder pie viņu pasaules, un suņu skaistākie sapņi viņiem ir grāmata aiz septiņām atslēgām. Te gan jāpiebilst, ka stāsts nav par komponistu Vāgneru, bet gan takšu sugas suņu jaunkungu melnā zīda svārkā, kurš ar cieņu nes savu skanīgo vārdu, pie reizes aizgūstot arī vienu otru komponista šerpā rakstura īpašību.

Lasīt tālāk: Vāgnera sapnis

„Pāvests Jānis Pāvils II ir iedvesmojoši sacījis, ka jaunās tūkstošgades pastorālā programma smeļas iedvesmu Kristus vārdos: „Kā Es jūs mīlēju, tā arī jūs mīliet cits citu!” (Jņ 13, 34) Šīs konferences ietvaros vēlamies īpaši uzsvērt, ka patiesu pastorālu darbību raksturo žēlsirdība,” tā, atklājot Starptautisko ekumeniski teoloģisko konferenci „Tas ir jaunas žēlsirdības laiks...”, uzsvēra tās vadītājs Lugano Universitātes teoloģijas fakultātes profesors priesteris Andris Marija Jerumanis, Dr. theol. Konference notika no 25. līdz 26. novembrim Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.

Lasīt tālāk: Tas ir jaunas žēlsirdības laiks...

Brīvdienu laikā Romā apmeklēju Triju avotu abatiju. Dzirdēju sakām, ka tur saskaņā ar leģendu mocekļa nāvē savu dzīvību atdeva apustulis Pāvils. Ar metro nokļūstu līdz „Laurentinai” un kāda pa ceļam satikta klostermāsa man pasaka, kurā virzienā jāiet. No trokšņainās un ar mašīnām pārpildītās ielas pa akmens vārtiem ieeju citā pasaulē, kur no svelmes patveros eikaliptu koku alejas radītajā ēnā. Lēnām aiz manas muguras izplēn ielas un dzīves radītais troksnis, bet alejas galā mani sagaida svētā Benedikta statuja, zem kuras ir uzraksts ar aicinājumu šai vietā veltīt laiku lūgšanai. 

Lasīt tālāk: Svētceļojums uz svētā Pāvila moceklības vietu