12. fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Evangelii Gaudium (Evaņģēlija prieks). Sākums 480. numurā.
71. Jaunā Jeruzāleme, Svētā pilsēta (sal. Atkl 21, 2-4) ir visas cilvēces svētceļojuma galamērķis. Zīmīgi, ka atklāsme mums saka, ka cilvēces un vēstures pilnība īstenojas tieši pilsētā. Mums jāatzīst pilsēta, uzlūkojot to ar kontemplatīvu, t.i., ticības skatienu, kas atklāj Dievu, kurš mīt tās namos, ielās, laukumos. Dieva klātbūtne pavada cilvēkus un grupas, kas no sirds meklē atbalstu un jēgu savām dzīvēm. Dievs mīt pilsētnieku vidū, atbalstot solidaritāti, brālību, ilgas pēc labā, patiesības un taisnīguma. Šī klātbūtne nav jāizdomā, tā ir tikai jāpamana, jāatklāj. Dievs neslēpjas no tiem, kas Viņu no sirds meklē, pat ja tas tiek darīts kā taustoties, ne tik skaidri un izteikti.
72. Pilsētās reliģiskais aspekts izpaužas dažādos dzīves stilos, uzvedībā, kas saistīta ar laika, vietas un attiecību izjūtu, bet lauku iedzīvotājiem tas ir citādi. Pilsētniekiem savā ikdienas dzīvē bieži nākas cīnīties par izdzīvošanu, un šajās cīņās slēpjas eksistences dziļāka apzināšanās, kas parasti saistīta ar dziļu reliģisko izjūtu. Tā mums jākontemplē, lai nonāktu pie dialoga līdzīga tam, kas Kungam bija ar samarieti pie akas, kur tā nāca, lai dzesētu savas slāpes (sal. Jņ 4, 7-26).

73. Šajos jaunajos milzīgajos cilvēku kopumos, kur kristieši vairs nav ierastie domu ierosinātāji un veidotāji, pastāvīgi dzimst jaunas kultūras. Kristieši paši no šīm kultūrām pārņem citu valodu, simbolus, vēstis un paradigmas, ko piedāvā jaunās dzīves orientācijas, kas bieži ir pretrunā ar Jēzus Evaņģēliju. Pilsēta pulsē un attīstās jauna, agrāk nepazīta kultūra. Sinode konstatēja, ka šodien jaunajai evaņģelizācijai vispirmām kārtām jābūt vērstai uz pārmaiņām, kas aptver šos lielos areālus, un uz kultūru, kas tur veidojas.1 Tas prasa rast inovatīvas, pilsētu iedzīvotājiem pievilcīgākas un nozīmīgākas lūgšanu un kopības formas. Arī lauku videi masu saziņas līdzekļu ietekmē vairs nav svešas šīs kultūras pārvērtības, kas arī laucinieku dzīves veidā ienes nozīmīgas izmaiņas.
74. Ir nepieciešama tāda evaņģelizācija, kas izgaismo jaunus veidus, kā stāties attiecībās ar Dievu, citiem cilvēkiem un apkārtējo vidi, evaņģelizācija, kas atjauno pamatvērtības. Ir jādodas turp, kur veidojas jaunas stāstījumi un paradigmas, ar Jēzus Vārdu jāaizsniedz pilsētas dvēseles visdziļākais kodols. Nedrīkst aizmirst, ka pilsēta ir multikulturāla vide. Lielajās pilsētās ir vērojami zināmi vienojoši audi, kur cilvēkiem ir vieni un tie paši priekšstati un sapņi par dzīvi, kur cilvēki pulcējas jaunās grupās, rada jaunas kultūras, jaunas neredzamas pilsētas. Līdzās pastāv daudzas un dažādas kultūras formas, kuras gan nereti praktizē segregāciju un vardarbību. Baznīca ir aicināta kalpot šo grupu grūtajam dialogam. No otras puses, ir cilvēki, kuru rīcībā ir pietiekami līdzekļi, lai attīstītu savu personisko un ģimenes dzīvi, taču daudz ir to, kas netiek atzīti par pilnvērtīgiem pilsētas iedzīvotājiem vai pat tiek uzskatīti par liekiem. Tā pilsēta nemitīgi atražo zināma veida pretrunas, jo, kaut arī piedāvā saviem iedzīvotājiem bezgalīgas iespējas, daudziem ir lielas grūtības pilnvērtīgi veidot savu dzīvi. Šīs pretrunas rada lielas ciešanas. Daudzās pasaules malās pilsētās notiek masu protesti, kuros iedzīvotāju tūkstoši pieprasa brīvību, līdzdalību, taisnību un dažādas citas prasības, kuras, pienācīgi nesaprotot, ar varu apklusināt nav iespējams.
75. Nedrīkstam ignorēt to, ka pilsētās viegli izplatās narkotiku un cilvēku tirdzniecība, nepilngadīgo ļaunprātīga izmantošana un ekspluatācija, vecu un slimu cilvēku pamešana, kā arī dažādas korupcijas un noziedzības formas. Tai pašā laikā tas, kam vajadzētu kalpot kā vērtīgai tikšanās un solidaritātes telpai, bieži pārvēršas par bēgšanas un savstarpējas neuzticības vietu. Mājas un mikrorajoni tiek būvēti vairāk tāpēc, lai izolētu un aizsargātu, nevis apvienotu un integrētu. Evaņģēlija pasludināšana būs par pamatu, lai šais apstākļos atjaunotu cilvēka dzīves cieņu, jo Jēzus vēlas ienest pilsētās dzīvību pārpilnībā (sal. Jņ 10:10). Evaņģēlija piedāvātā cilvēka dzīves vienotā un pilnīgā izpratne ir vislabākās zāles pilsētas kaitēs, kaut gan mums jāņem vērā, ka viena unificēta un stīva evaņģelizācijas programma un stils šai realitātei nav piemēroti. Tomēr tas, ka pilnībā izdzīvosim visu cilvēcisko, ka, aktīvi liecinot, iedziļināsimies visu izaicinājumu būtībā, jebkurā kultūrā un jebkurā pilsētā darīs mūs par labākiem kristiešiem un nesīs augļus pilsētai.
No itāliešu valodas tulkoja Ē. Ikaunieks

Nr.15(495) 2014. gada 9. augusts

________________________________

1. Sal. Propositio 25.