Zinām, cik grūti ir izdomāt kaut ko pilnīgi jaunu: uzrakstīt sacerējumu vai uzzīmēt zīmējumu, kad nekas nenāk prāta, vai arī līdz šim nezināmu interesantu rotaļu, kura varētu aizraut visus, vai kā atrisināt kādu grūtu uzdevumu. Dažreiz pietiktu atcerēties kaut ko, ko esmu redzējis vai dzirdējis, vai kādreiz darījis. Taču, ja nekas tamlīdzīgs arī nenāk prātā, ir grūti un dažreiz pat bēdīgi. Neko nevaru izdomāt! Tad skrienam pie kāda, kurš mums varētu „pamest” ideju, meklējam to. Dažreiz pietiek ar vienu vārdu un mūsu iztēle sāk darboties, tad ķeram kādu rakstāmo vai kaut ko citu, kas mums nepieciešams idejas īstenošanai, un pie darba. Mums ir iedvesma! Dzīve vienā mirklī kļūst aizraujoša un interesanta, viss top kustīgs, dzīvs, pat ja vienkārši sēžam pie rak-stāmgalda vai radušos ideju nav izdevies īstenot pilnībā. Mūsdienu sarunu valodā cilvēki šādu stāvokli nereti raksturo ar pavisam vienkāršiem vārdiem: viss notiek! Varam droši teikt, ka tādas izjūtas dara cilvēku laimīgu. No kāda avota tad varam pasmelt šādas iedvesmas, kas tām ir par galveno iemeslu?

Lasīt tālāk: Vai ev ir āda deja?

No kurienes nāk visas lietas, kas mums ir apkārt? Piemēram, galds, parasts koka galdiņš virtuvē. No kurienes tas ir mūsu mājās? Bet tas taču ir tik vienkārši, teiksi! Jāiet uz veikalu un jānopērk vai arī jādodas pie galdnieka un jāpasūta, lai uztaisa. Labi, galdnieks ņems dēļus, sitīs un ēvelēs, kamēr mēbele gatava. Prasmīgs un čakls izmeklēs kādu labāku koku, kurš būs gludāks, un uztaisīs skaistu galdu ar virpotām kājām un dziļu atvilktni, bet iesācējs vai steidzīgs darba darītājs ātri uzsitīs dažus dēļus uz četrām kājām un gatavs. Taču vai patiešām tikai galdnieks ir šo galdu taisījis? Viņš taču paņēma jau gatavus dēļus un tos tikai apstrādāja. Kurš tad uztaisīja dēļus? Arī tas ir pavisam vienkārši, teiksi. Jāiet uz mežu, jānocērt koks, tad gaterī to jāsazāģē dēļos. Labi, bet koks mežā, no kurienes tas tur? Nav nekā vienkāršāka, atbildēsi, sēkliņa iekrita zemē vai kāds cilvēks to tur iemeta un izauga vispirms maziņš stādiņš, tad pamazām liels koks. Bet no kurienes sēkliņa? Nu, tā izaug uz koka, pati no sevis, tikai jāsavāc.

Lasīt tālāk: Sākumā

„Kur tad ir šī Dieva bibliotēka?” pajautāsi. Domāju, ka tavā grāmatplauktā, bet, ja tās vēl tur nav, tad, ceru, iespējami drīz tā tur atradīs savu vietu. Šī neparastā bibliotēka ir Bībele. Jā, jā, tā nav viena grāmata, bet gan veselas 73. Arī pats nosaukums Bībele nozīmē – grāmatas. Ebreju skolotāji Svētos Rakstus salīdzināja ar lielu skaistu pili, kurā ieejot varam apskatīt un apbrīnot daudzas krāšņas telpas, bet pirmām kārtām varam sastapt tās saimnieku – Kungu Dievu. Tad Bībele būs ne tikai bibliotēka, bet gan pierakstītā Vārda pils.

Lasīt tālāk: Dieva bibliotēka

Vai esi kādreiz domājis, par ko kļūt, ko dzīvē darīt? Tādas pārdomas ir labas un svarīgas, jo katram no mums Dievs ir paredzējis savu īpašu ceļu un arī uzdevumu, kuru varu izpildīt tikai es. Taču šis ceļš – mūsu dzīves paaicinājums un uzdevums, kuru saucam arī par misiju, – ir jāmeklē, jāierauga un tad jāgrib to uzņemties. Tas ir konkrēts darbs, kā, piemēram, mācīšanās. Lai zinātu kādu valodu, tā ir jāapgūst, un dažreiz tam nepieciešami pat vairāki gadi. 

Lasīt tālāk: Varbūt kļūt kā Jānis Kristītājs?