Vai tev ir gadījies tā, ka tu izej no mājām un tev šķiet, ka ir pavisam silts, un tu pat nepaņem līdzi nekādu jaku?

Man tā gadījās šo sestdien. Pie mājas spīdēja saulīte, bija pavisam mierīgs un skaists laiks. Ideāls, lai dotos ceļojumā! Man bija ieplānots ar draugiem doties uz Tūju. Tur ir brīnišķīga pludmale. Un skaisti akmeņi!

Mašīnā bija ļoti karsts, likās, ka nemaz nav gaisa, tāpēc vērām vaļā logus un ilgojāmies ātrāk nokļūt pludmalē.

Pirmais, ko ieraudzījām, piebraucot pie jūras, bija neredzēti augsti viļņi! Tie gāzās viens pēc otra, sakuļot tumšo ūdeni baltās putās. Aiz sajūsmas noelsāmies vien! Tāda varenība! Gribējās ātrāk tikt ārā no mašīnas!

Izkāpjot mūs pārsteidza vēl kas. Mēs pat nebijām tikuši līdz jūrai, kad jau bijām sasaluši ragā! Izrādījās, ka ārā ir briesmīgi stiprs vējš. Ļoti ilgojos pēc savas jaciņas, kuru pēdēja mirklī biju izlēmusi atstāt mājās. Visi, čokurā sarāvušies, vērojām pasakainos, putojošos viļņus, šad tad uzmetot skatienu arī zosādai, kas kā eža adatas rotāja mūsu rokas un kājas. 

Un tad mēs visi sākām smieties! Tik ilgi un gardi, kā sen nebijām smējušies. Aiz aukstuma, aiz sajūsmas, aiz prieka! Mēs smējāmies un smējāmies, it kā kāds mūs kutinātu! Bet neviena jau nebija – tikai neredzamais vējš, kas locīja kokus, plūkāja mūsu matus un mētāja viļņus kā mazas nieka lietiņas.

Bet varbūt tomēr? Varbūt tomēr kāds mūs kutināja, lai mēs smietos un kaut nedauz sasildītos?

Es neviļus iedomājos par Svēto Garu. Viņš taču nāk kā varens vējš! Viņš nāk un ienes prieku tur, kur tā nav! Viņš ir neredzams kā vējš, bet viņa darbi ir lieli un vareni! Viņš nāk un lej pār cilvēkiem mīlestību, cerību, mieru un gudrību. Viņš lej bagātīgi! Tik bagātīgi, cik milzīgi ir šie viļņi bangainajā jūrā! Un varbūt, ka tieši Viņš steidzās pie mums šai aukstajā brīdī ar prieka dāvanu un lēja un lēja, un lēja! Un varbūt arī kutināja! Kas to lai zina! Jo Viņš gribēja, lai mums kļūst silti. Sirsniņā silti. Un Viņam izdevās, jo mēs smējāmies visi! Gan mazā Grēta, kurai vēl nemaz nav divi gadi, gan viņas māsiņa, lēkādama uz vienas kājas aiz aukstuma, gan klibais vīrs ar spieķi pie rokas.

Kad iekāpām mašīnā, mēs turpinājām smieties. Vējš vairs neplūkāja mūsu matus, uz rokām vairs nebija zosādas, bet mēs vēl smējāmies un smējāmies!

Vai zināji, ka Svētais Gars vienmēr ir mūsu palīgs un aizstāvis? Viņš vienmēr steidzas pie cilvēkiem ar savām dāvanām.

Ja tev jaunajā mācību gadā kādu brīdi pietrūkst miera, saki – nāc, Svētais Gars, nāc Miera Gars!

Ja tev pietrūkst gudrības, saki – nāc, Svētais Gars, nāc, Gudrības Gars!

Ja tev pietrūkst pacietības, saki – nāc, Svētais Gars, nāc, Pacietības Gars!

Ja pietrūkst dzīvesprieka, saki – nāc, Svētais Gars, nāc, Prieka Gars!

Un, ja tev pietrūkst mīlestības pret kādu no saviem ne tik jaukajiem klasesbiedriem vai skolotājiem, saki – nāc, Svētais Gars, nāc, Mīlestības Gars!

Un Svētais Gars steigsies tev palīgā! Un būs ar tevi. Un bagātīgi kā milzu vilnis aplies tevi ar savām dāvanām.

Lai tev svētīgs jaunais mācību gads! Uzraksti mums, kā tev klājas, risinot grūtas situācijas skolā!

Uzzīmēts milzīgs vilnis, no kura atsevišķi vairākas šļakatas – lāses. Tajās jāieraksta Svētā Gara dāvanas.

Izdomā, kuras no šīm dāvanām tu varētu saņemt no Svētā Gara, un ieraksti tās atsevišķajās ūdens lāsēs. Vari arī aizvilkt ar līkloču līniju.

Mašīna, mobilais telefons, lēnprātība, velosipēds, laipnība, torte, pacietība, miers, televizors, prieks, dators, mīlestība, ticība.

Nr. 17 (521) 2015. gada 12. septembris

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt