Daniels Anžs, KALA raksti, 2011

Pirms apmēram mēneša Sanktpēterburgā sv. Katrīnas katedrālē nopirku kādu mazu grāmatiņu tikai un vienīgi dēļ vāciņa. Man tajā brīdī nemaz nešķita tik svarīgs tās saturs - vienkārši tāds prieks staroja no vāka bildes - smaidīju kā mazs bērns pie Ziemassvētku eglītes. Izrādās šajā grāmatiņā bija apkopoti dažādi mazi stāstiņi - fioretti - itāliski - ziediņi. Grāmatiņa, kā tāds mazs ziedu pušķītis, piesprausts pie (pagaidām) svētīgā Jāņa Pāvila II krūtīm. 

Lasīt tālāk: Smieties un raudāt kopā ar Jāni Pāvilu II

oskars_un_roza_dama.jpg

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Oskars un Rozā dāma

Ēriks Emanuēls Šmits, Jāņa Rozes apgāds, 2010

Šķiet, dažus gadus atpakaļ Rīgā bija viesizrāde ar tieši tādu nosaukumu. Tik ļoti vēlējos aiziet, jo uzrunāja tās apraksts, diemžēl nesanāca.

 Tad, kad ieraudzīju šo grāmatiņu latviešu valodā veikalu plauktos, nespēju atturēties. Biju pārsteigta par tās mazo izmēru un tik vien kā 96 lapaspusēm! Bet ar to pilnībā pietiek, lai izstāstītu par Oskaru - kādu puisēnu, kuram ir atklāts vēzis un kuram vairs nav daudz atlicis dzīvot. Taču šis nav stāsts, kura laikā lasītājs jūtas kā slimnīcā - nezinot, kā palīdzēt cietējam, tik vien kā cenšoties apslēpt asaras. Šeit ik pa laikam uzdzirkstī humors un neļauj lasītājam iegrimt skumjās par pasaules netaisnību. Šī grāmata arī lieliski parāda, cik gan ļoti mums ir vajadzīgi šādi cilvēki. Skan laikam egoistiski, ja? Mums vajadzīgi... Bet arī Oskars piedzīvoja savu laimi caur šīm ciešanām. Nē, šis nav kāds banālais stāsts par atgriešanos.

Lasīt tālāk: Ar bērna sirdi meklēt Dievu - un atrast!