2014. gada 16. maijā Rīgā pie Jēkaba katedrāles, kuras ārsienu rotā latgaliešu garīdzniekam, kultūras darbiniekam un politiķim Francim Trasunam (1864-1926) veltīta piemiņas plāksne, plecu pie pleca stāvēja divi mūsdienās par neapstrīdamiem atzīti Latgales kultūras balsti – augstākās Latvijas katoļu garīdzniecības pārstāvji un latgaliešu folkloras ansamblis „Kolnasāta”.

Katolicisma un tautas tradīciju attieksmes Latgalē nav bijušas viennozīmīgas. Pēc konfrontācijas perioda (13. – 15. gs.) un izlīdzinoša pārejas perioda (16. – 17. gs.) tikai 1714. gadā toreizējais Latgales bīskaps Šembeks esot atzinis, ka beidzot Latgale, paldies Dievam, visa esot katoliska (Ķaune, 1934, I, 8). Tieši uz 18. gs. tiek attiecināts arī vēsturnieka O. Svennes nosauktais „diabolisma” periods, kas sastāvēja no „..fantastiska kristīgo mācību un senlaiku paražu sajaukuma” (Svenne, 1923, 96).

Lasīt tālāk: Francis Trasuns – garīdznieks, folklorists un pasaku muļķītis

 MG 2183 

Jānis Streičs F. Trasunam veltītā piemiņas brīdī 16. maijā pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles

 (..) Ekselence pieminēja Čakstes teikto, ka Trasuns mātes Latvijas rokā ielika trešo zvaigzni. Mīļie tautieši, šodien svinot viņa 150 gadu jubileju, stāvot šeit pie katedrāles sāniem, mans aicinājums ir viņu novērtēt daudz augstāk, vērienīgāk un pamatīgāk, jo trešā zvaigzne ir poētisks salīdzinājums, tas politiķiem izdevās un tas valdīja pār mūsu prātiem, bet ja padomājam dziļāk, vai tad pastāvēja kaut kur kaut kādas divas zvaigznes, kur vajadzēja trešo?

Mūsu Ekselence bieži piemin šos vārdus dievišķais projekts, dievišķais nodoms. Manuprāt, viņš piepildīja šo dievišķo nodomu par Latviju kā Dieva ieceri ar trim zvaigznēm. Tas ir Trasuna nopelns. Pirmais lielākais. Jo raugiet garā tas jau pastāvēja. Atcerieties latviešu strēlnieku zīmotnītes, tur jau ir trīs zvaigznes. Šis dievišķais nodoms, dievišķais projekts, ko viņš īstenoja.

Lasīt tālāk: Dieva plāna īstenotājs

Francis Trasuns (1864-1926) ir dzimis Sakstagala pagastā, mācījies Jelgavas katoļu baznīcas skolā, pēc tam Jelgavas reālskolā. Studijas turpināja Pēterpils Katoļu garīgajā seminārā, kur sastādīja „Latviešu gramatiku latgaliešiem" un sāka mācīt latgaļu valodu semināristiem. 1891. gadā Pēterpils Katoļu garīgajā akadēmijā viņš ieguva teoloģijas maģistra grādu un tika iesvētīts par priesteri. Kalpoja par kapelānu dažādās skolās. Par tautiskuma modināšanu Latgales jaunatnē tika apsūdzēts kā revolucionārs un izsūtīts trimdā. 1903. gadā Pēterpilī noorganizēja Pēterpils Latviešu Muzikālo biedrību, kas pirmā veica nozīmīgu latgaļu pulcēšanās darbu, modināja nacionālo pašapziņu. 1906. gadā F. Trasuns kā vienīgais latvietis no Vitebskas guberņas tika ievēlēts par Krievijas I Valsts Domes deputātu. Kopš 1900. gada viņš aktīvi nodarbojās ar publicistiku. 1917. gadā Rēzeknē notika Latgales kongress, kurā tika nolemts par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi. F. Trasuns bija viens no galvenajiem organizatoriem un vadītājiem. No 1919. līdz 1926. gadam viņš dzīvoja un strādāja Rīgā, kur bija Tautas Padomes, Satversmes Sapulces, I un II Saeimas deputāts. Diemžēl 1924. gadā arhibīskaps A. Springovičs dažādu nesaskaņu dēļ viņu suspendēja, bet 1925. gadā F. Trasuns tika ekskomunicēts, kas viņam bija liels trieciens un iespējams iemesls drīzai nāvei. 1998. gadā Baznīca viņu oficiāli reabilitēja. F. Trasuns tiek dēvēts par Latgales modinātāju, Latvijas novadu vienotāju.

Lasīt tālāk: Garīdznieks un publicists