Šogad īpaši tika svinēta Konsekrētās dzīves diena (2. februāris), ko Latvijas konsekrētās personas ieskandināja jau 31. janvārī, kad, tiekoties ar apustulisko nunciju Baltijas valstīs Pedro Lopesu Kintanu, svinīgā liturģijā atjaunoja savu veltīšanos Dievam. Nuncijs novēlēja Dievam veltītajiem izkopt savās kopienās trīs principus: veicināt brālīguma garu, atklāt jaunus apustuliskās darbības apvāršņus un savā apustulātā iekļaut visus cilvēkus, neraugoties uz viņu kristīgo piederību.

31. janvārī jubilejas svinēja arī divi priesteri, kuru vārds presē redzams biežāk nekā citu. Priesterim Albertam Budžem apritēja 85. dzīves gads. Viņu svētkos sveica Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Savukārt priesteris Ilmārs Tolstovs Lielvārdes baznīcā svinēja priesterības 10. jubileju. Sprediķī viņš atklāja, ka arvien vairāk apzinās to, ka priestera galvenais uzdevums ir nevis aktīvi darboties, bet būt kopā ar Kristu, Viņa sirdī.

8. februārī pieci Rīgas Teoloģijas institūta studenti sasniedza kārtējo posmu ceļā uz priesterību. Kristapu Oliņu un Jāni Rajecki no 3. kursa Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs Sv. Jēkaba katedrālē iesvētīja par lektoriem, kas nozīmē, ka viņi kalpos pie Dieva Vārda altāra, lasot lasījumus. Savukārt 4. kursa studenti Roberts Andžāns, Dāvis Ozoliņš un Valters Vārpsalietis saņēma akolīta svētības, kas nozīmē, ka viņi Svētajā Misē pie altāra pildīs misāles asistenta lomu, kā arī vajadzības gadījumā drīkstēs dalīt Vissvētāko Sakramentu.

Foto: Normunds Grasmanis, Inga Nestere, Anita Sosnare, RGS arhīvs

Nr.3(507) 2015. gada 14.februāris

Šogad brīvdienu bija īpaši daudz. Svētkus līdz ar to varēja svinēt plaši un ļoti dažādi.

Daudzas ģimenes ar bērniem devās uz Saldu, kur Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas teritorijā draudze bija izveidojusi dzīvo Betlēmi. Laiks tur paskrēja ātri, draudzējoties ar dzīvniekiem, klausoties koncertus, dzerot tēju un ēdot zupu, aprunājoties ar dažādos tēlos paslēptiem misionāriem, kā arī piedaloties lūgšanās. Dzīvā Betlēme Saldū bija atvērta visu diennakti un daudziem sagādāja lielu prieku.

Vienā no Ziemassvētku laika dienām uz sadraudzības un pateicības pēcpusdienu bija pulcējušies arī „Katoļu Baznīcas Vēstneša” un Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centra (LRKB IC) darba rūķi un palīgi, kas ikdienā tiekas reti vai varbūt nekad iepriekš nebija redzējušies. Lai tiktu pie nelielajām dāvanām, katram bija jāveic kāds uzdevums. Tā rezultātā KBV pakotāju brigāde, kas atbildīga par avīžu sasaiņošanu paciņās, kas ceļo uz draudzēm, tika pie savas īpašās bildes.

Savukārt gadu mijā brīnišķīgs pasākums bija Taize Prāgā, kas kopā vienoja jauniešus no daudzām valstīm. Katrs, kas ieradās, aizbrauca par vismaz pāris draugiem bagātāks. Prāga šķietami bija kļuvusi mazāka, jo to piepildīja tūkstošiem Dieva vārdu dzirdēt griboši jaunieši. Ik vakaru jaunieši devās uz Sv. Vita katedrāli, kas bija viena no vietām, kur pulcēties, vienoties lūgšanā un dziesmās, kā arī pārdomāt, ko nozīmē Jēzus Kristus teiktie vārdi „Jūs esat zemes sāls” (Mt 5,13-14).

Nr. 1 (505) 2015. gada 10. janvāris

Vācijā bērni raksta zīmīti Bērnam Jēzum, kādas dāvanas vēlētos saņemt Ziemassvētkos. Manuprāt, tas ir skaisti, jo pie mums ar to nodarbojas Ziemassvētku vecītis. Bērni šīs zīmītes atstāj uz palodzes un zina, ka eņģelis ir aiznesis zīmīti Jēzum, ja nākamajā rītā tās vairs nav, bet tai vietā ir atstāts kāds saldums. Savukārt 6. janvārī pēc Svētās Mises viņi dodas no mājas uz māju, tērpušies trīs ķēniņu tērpos. Viņi klauvē pie namu durvīm, dod uzlīmes ar burtiem K+B+M, un cilvēki viņu saiņos ieber saldumus. Šo tradīciju dēvē par „Sternsinger” jeb Zvaigznes dziedātājiem. Tradīcijai ir arī sociāls raksturs, jo bērni parasti vāc ziedojumus, katru gadu citai valstij. 2015. gadā ziedojumus vāks Indijas bērniem, lai viņiem palīdzētu doties skolas gaitās.

Lasīt tālāk: Ziemassvētku tradīcijas Vācijā un Somijā

28. – 29. novembrī Rīgā notika Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas dibināšana un pirmo desmit biedru iecelšana bruņinieku kārtā. Šāds notikums Rīgā iepriekšējo reizi visticamāk noticis pirms 500 gadiem Livonijas laikā. Ordeņa misija ir labdarība un atbalsta sniegšana Jeruzalemes skaitliski ļoti mazajai kristiešu kopienai. Svētā Kapa bruņinieki Jeruzalemē un tās apkārtnē būvē skolas, bērnudārzus, garīgos seminārus un nodrošina to uzturēšanu.

Par godu šim notikumam Latviju apmeklēja ordeņa Lielmestrs Kardināls O’Braiens, kas vadīja svētku dievkalpojumu Sv. Jēkaba katedrālē. Jaunie bruņinieki, daudzajiem viesiem klātesot, apsolīja ievērot visu ordeņa satversmē noteikto. Bruņinieku kārtā viņi tika iecelti, Lielmestram pieskaroties ar zobenu pie katra pleca.

Ordeņa Latvijas nodaļā iestājās deviņi laji un viens priesteris – Andris Mediņš. Latvijas nodaļas Grand Priors ir Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Zobenu dievkalpojuma noslēguma procesijā nes bruņinieks no Itālijas, kas pirms septiņiem gadiem ieradās Latvijā un kardinālam Jānim Pujatam ierosināja izveidot šādu ordeni Latvijā.

Nr.23(503) 2014. gada 6. decembris 

Pirmajā Adventē daudzi bija pulcējušies Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā uz labdarības koncertu „Mīlestības pieskāriens”. Tajā savāktie ziedojumi tiks veltīti Rīgas Sv. Antona baznīcas celtniecībai Ķengaragā. Koncertu ar saviem talantiem atbalstīja vairākas sabiedrības pazīstamas personas, aktieri, mūziķi.

Ievadvārdus teica Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Jaunā, talantīgā un daudzus konkursus uzvarējusī Roberta Džesika Larka uzstājas kopā ar aktieri Vari Vētru.

Koncertā Nacionālo bruņoto spēku klarnešu kvartets „Ouattro Differente” muzicēja kopā ar Latvijas Nacionālās operas dziedātāju Gunitu Sakniņu. Ar plašu programmu uzstājās Ropažu Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi.

Gospeļkora GG CHOIR balsis pacēlās līdz pat baznīcas griestiem. Klausītāji rokas sasildīja, plaukšķinot līdzi. Rūdolfs Plēpis pēc koncerta atzina, ka viņam ir ārkārtīgi liels prieks dziedāt tieši šādos labdarības koncertos, kuros ikviens var nākt un klausīties par velti.

Ikviens aicināts atbalstīt Antona baznīcas celtniecību. Piezvanot pa tālruni 90006188, Jūs ziedosiet 1,42 eiro.

Nr.23(503) 2014. gada 6. decembris